Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nedēļas politikas apskats: Kā Kremļa režīms degradē krievu pasauli

Rīt apritēs pusgads, kopš Krievija sāka plaša mēroga karu pret Ukrainu, draudot to uzvarēt dažu dienu laikā, taču tagad rodas arvien lielāks iespaids, ka Kremļa režīms zināja, kā sākt karu, bet nezina, kā to beigt.

Nedēļas politikas apskats: Kā Kremļa režīms degradē krievu pasauli
Eiropā valdošā karstuma dēļ krities ūdens līmenis Donavā un Serbijā virs ūdens līmeņa parādījušies Otrajā pasaules karā nogremdētie vai nogrimušie vācu kuģi. (Foto: REUTERS/Fedja Grulovic)
23.08.2022 00:02

liepajniekiem.lv

Ukrainas kapitulāciju nav izdevies panākt ne ar terorismu, bez kādas izvēles barbariski apšaudot pilsētas, ne ar šantāžu, draudot lietot kodolieročus, ne ar biedēšanu, ka varētu notikt kodolkatastrofa Zaporižjas atomstacijā.

Pasaule arvien vairāk apbrīno ukraiņu varonību, cīnoties ar okupantu lielo pārsvaru, savukārt Krievija arvien vairāk parāda savu nemākulību karot un arī to, ka tā balstās galvenokārt uz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu bruņojumu, liekot jautāt, kur tad ir prezidenta Vladimira Putina izreklamētie tanki un lidmašīnas, kādu neesot nevienai citai valstij.

Ja Krievija ar šo karu gribēja pasaulei parādīt, cik šī valsts ir varena, tad tagad panākts pretējais, radot pārliecību, ka Krievija nav tas spēks, par kuru uzdodas.

Jā, no kura var sagaidīt visu ko, kurš ir ļauns un neprognozējams, bet gandrīz vai sāk tuvoties tādam jēdzienam kā milzis uz māla kājām, kuram vienīgais vērā ņemamais ierocis ir kodolraķetes.

Varbūt tas izklausās paradoksāli, taču Kremļa režīms ar šo karu izdarījis arī vienu labu lietu – tas iznīcinājis krievu pasauli un Krievijas impēriju. Par to gan politikas ekspertu domas dalās, kad Krievija sabruks zem smagās kara un sankciju nastas, un vai pēc tam sāks valdīt militāra hunta, vai arī valsts sadalīsies reģionos. Taču tas gan skaidrāks par skaidru, ka tāds jēdziens kā krievu pasaule sevi degradējis. Jo ir jābūt propagandas apdullinātam, lai gribētu dzīvot tik atbaidošā pasaulē, kādu ar barbariskām metodēm Krievija mēģina radīt Ukrainā.

Pēc sprādzieniem Krievijas okupētās Krimas munīcijas noliktavās viens otrs militārais eksperts jau sācis runāt par lūzumu kara gaitā. Var jau būt, ka tā arī izpaužas Ukrainas spēku pretuzbrukums, kādu prognozēja augusta vidū, tomēr priecāties vēl pāragri.

Ukraiņu spēkos ir apturēt ienaidnieka virzīšanos uz priekšu, bet ne pašiem vērienīgi uzbrukt. Tam nepietiek bruņojuma, jo Rietumi to gan nepārtraukti piegādā, bet ne tādā daudzumā, lai izšķirtu kara iznākumu.

Cita lieta, ka arī Kremlis, šķiet, sācis apzināties, ka tam nav pa spēkam tikt pie lielāka laupījuma, tāpēc arī pa dažādiem kanāliem cenšas Rietumiem ieteikt, lai tie pārliecina Kijivu sākt sarunas par pamieru, un tad jau arī par mieru, un šo sarunu iznākumā Krievija saglabātu līdz šim okupētās teritorijas. Tikai mēģina piespiest Ukrainu piekrist sarunām, izdarot spēcīgus raķešu triecienus. Bet lai Kijiva piekristu atdot ienaidniekam savas zemes!

Tāpēc arī iespējams, ka karš stiepsies garumā līdz tam, kamēr viena karojošā puse apzināsies, ka tās spēki ir beigušies, un jābūt Nostradamam, Vangai vai Mesingam, lai pateiktu, kad tas notiks.

Ir acīm redzams, ka šis karš ne tikai izraisījis naidu pret Kremļa režīmu, ne tikai licis pārvērtēt vērtības un atteikties no daudz kā ar Krieviju saistītā un nu jau arī ierobežot Krievijas pilsoņu iebraukšanu vai uzturēšanos Eiropas valstīs. Tāpat kā zemestrīces izraisītie viļņi veļas arvien tālāk no epicentra, arī karš tā vai citādi atbalsojas citviet pasaulē.

Nemierīgi ir Klusā okeāna reģionā, jo tur turpina saasināties Ķīnas un ASV pretstāve. Jo Pekina uzskata Taivānu par piederošu Ķīnai, savukārt ASV to neatzīst un sola aizstāvēt salu, ja Pekina nolemtu lietot spēku. Līdz šim tas atturējis Ķīnu uzbrukt Taivānai, taču pēdējā laikā briest konflikts. ASV uzsver Taivānas neatkarību, sūtot uz turieni augstas amatpersonas, savukārt Ķīna uz to atbild ar manevriem salas apkārtnē.

Iespējams, Ķīna to dara tāpēc, lai palielinātu savu jau tā iespaidīgo lomu ekonomikā un politikā, bet ASV to dara tā iemesla dēļ, ka grib saasināt pretrunas, lai pēc tam varētu vienā otrā jautājumā piekāpties un tādējādi izlīgt. Ja tā, tad tas varētu notikt arī uz Krievijas rēķina, un tā vien šķiet, ka Pekinai izdevīgāk sadarboties ar Vašingtonu, nevis Maskavu.

Visai ātri izdevies apturēt vardarbības uzliesmojumu starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu, neļaujot naida ugunsgrēkam izplesties līdz tik draudīgam apjomam, ka tas satricinātu visus Tuvos Austrumus. Taču Izraēlas un palestīniešu attiecības ir tik trauslas un savstarpējais naids tik liels, ka pietiek ar nelielu dzirksteli, lai uzšvirkstētu tādas liesmas, ka bez citu valstu iejaukšanās mieru neizdotos panākt.

Vērojot situāciju šajā reģionā, rodas iespaids, ka neviena no naidīgajām pusēm īstu mieru nemaz tik ļoti nevēlas, bet savu patiesību grib pierādīt ar spēku, tāpēc arī šajā zemes stūrītī miera nav bijis gadu simtiem un maz ticams, ka būs.

Situācija joprojām gruzd Sīrijā, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izmanto Krievijas grūto stāvokli kara dēļ Ukrainā, lai par atbalstu Maskavai prasītu tai piekrist Turcijas pilnīgai rīcības brīvībai Sīrijā un varbūt pat daļā Aizkaukāza.

Iespējams, Sīrijas sakarā Ankarai un Maskavai izdosies panākt vienošanos, bet negribas ticēt, ka Krievija tik vienkārši ļaus no saviem apkampieniem izrauties visam Aizkaukāzam.

Jo Kremli jau bažīgu dara tas, ka ģeopolitiskas pārmaiņas briest Centrālāzijā. Un ne jau tikai tāpēc, ka Afganistānā valdošie talibi arvien vairāk koncentrē savus spēkus pie robežas ar Tadžikistānu.

Nopietnāk ir tas, ka Centrālāzijā, tātad bijušajās PSRS Vidusāzijas republikās, militārās mācības rīko ASV, tādējādi mēģinot šajās valstīs panākt savu ietekmi, un Kazahstāna pret Krieviju kļūst arvien atturīgāka. Un tomēr vajadzētu uzmanīgi vērot Turcijas manevrus, jo šī valsts cenšas parādīt, ka vajadzīga visiem – ASV, Krievijai, Ukrainai, un gan jau pratīs izvēlēties sev izdevīgāko variantu.

Smaguma centri varētu mainīties arī Eiropā, jo kas zina, vai pēc Borisa Džonsona aiziešanas no Lielbritānijas premjerministra amata Londona turpinās pret Krieviju ieturēt tik stingru līniju kā līdz šim. Un nu jau Maskava vairs aiz diplomātijas aizsega neslēpj, cik Džonsons tai ir netīkams, un pār viņa galvu veļas tāda melna straume, ka tik turies. Džonsona līdzšinējo darbību vērtē gluži kā caur lupu.

Izrādās, jaunībā rakstot romānus, Džonsons aizvainojoši parādījis etniskās minoritātes, bet žurnālista darbības laikā daudzi viņa izteikumi bijuši rasistiski. Džonsonu naglo pie kauna staba arī par pārmērīgi lielo sava dzīvokļa remonta izmaksu, seksiskiem komentāriem presē un pat skandalēšanos savulaik ar draudzeni.

Drīz vien kļūs zināms, kas būs Lielbritānijas valdības jaunais vadītājs, un tad jau arī varēs vērtēt, kas mainīsies britu ārpolitikā un vai vispār tā mainīsies.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Valdība nolemj palīdzēt uzņēmējiem energokrīzes apstākļos.

Pedagogi paziņo, ka 19. septembrī sāks streiku.

Krīt karstuma rekordi.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Divkārtējais olimpiskais vicečempions un seškārtējais pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs paziņo par sporta karjeras izbeigšanu.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Ukrainas spēki turpina iznīcināt militāros objektus Krievijas okupētajā Krimā un ne tikai tur.

ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Ukrainā.

Nedrošā situācija Zaporižjas atomstacijā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Vācijas kanclers Olafs Šolcs strauji zaudē savas valsts iedzīvotāju atbalstu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz