liepajniekiem.lv
Jebkura vienkāršota atbilde uz šāda veida jautājumiem neizbēgami raisīs nākamos jautājumus, un labākajā gadījumā sarunas dalībnieki vienosies, ka viņiem pietrūkst nepieciešamās zinātniskās kvalifikācijas, lai spētu jēgpilni diskutēt par šādiem jautājumiem.
Sliktākajā gadījumā saruna beigsies ar personīgiem apvainojumiem.
Izpratne par klimata pārmaiņu noliegšanu agrāk šķita vienkārša: agrāk vai vēlāk viss atdūrās pret naudu. Netrūka žurnālistu pētījumu, kas gan zinātniekus, kuri iebilda pret secinājumiem par cilvēka ietekmi uz klimatu, gan politiķus, kas trauksmes cēlājus sauca par krāpniekiem, gandrīz vienmēr spēja sasaistīt ar finansiālu atbalstu no fosilā kurināmā nozares. Tie bija vienkāršāki laiki.
Arī tagad nauda un alkatība joprojām ir galvenais faktors, kas vēršas pret dabu.
Taču klimata noliegšana ir kļuvusi arī par kultūrkaru fronti. Labējie noraida zinātni daļēji tāpēc, ka viņiem nepatīk zinātne kā tāda, un iebilst pret gandrīz jebkādu rīcību, jo vienkārši pretojas visam, ko atbalsta liberāļi.
Un šī klimata argumentu kultūras dimensija ir parādījusies vissliktākajā iespējamajā brīdī – cilvēka radīto emisiju apdraudējums ir lielāks nekā jebkad, un ceļš, kā šīs emisijas samazināt, ir skaidrāks nekā jebkad agrāk.
To zinātnieku bažas, kuri pirms gadu desmitiem sāka brīdināt, ka siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās Zemes atmosfērā bīstami ietekmēs klimatu, ir pārliecinoši apstiprinājušās. Un vēl kārtējais piliens jau tā pilnajā kausā – visā pasaulē jūlijs bija visu laiku karstākais mēnesis ar postošiem versmes viļņiem daudzviet pasaulē.
Ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien izplatītāki.
Gara acīm es jau redzu oponentu, kurš man teiks, ka Latvijā šogad nemaz nebija īstas vasaras, kāda vēl te globālā sasilšana un tā tālāk.
Jēdzienu “globālā sasilšana” jau sen lieto vien retais: daudz korektāk un precīzāk ir runāt par klimata pārmaiņām, jo vienā pasaules daļā tās var atnest karstumu, bet citā – nesamērīgas lietavas, plūdus un citas kataklizmas.
Mani, iespējams, palabos lauksaimniecības attīstības vēsturnieki, bet es savā mūžā neatceros, ka tik bieži Latvijas zemkopji būtu sūdzējušies par dažādu dabas parādību nodarīto postu laukiem, kā tas bijis pēdējos gados.
Nebūs tā, ka vienā mirklī mēs konstatēsim, ka nupat gan kaut kur kaut kas ir sasilis, bet citur applūdis. Tas notiek pamazām.
Bet notiek.
Tajā pašā laikā tehnoloģiskais progress atjaunojamo energoresursu jomā ir ļāvis plānot ievērojamus emisiju samazinājumus ar relatīvi nelielām izmaksām, neapturot ekonomisko izaugsmi un nepazeminot dzīves līmeni.
Un daudzviet pasaulē mēģinājumos veikt nozīmīgus pasākumus klimata pārmaiņu jomā pātagas nomainījuši burkāni – ja pirms gadiem piecpadsmit emisijas vienkārši centās ierobežot, to kvotas pārdodot par naudu, tad tagad šo sistēmu pamazām aizstāj nodokļu atlaides un subsīdijas zaļajai enerģijai.
Enerģētikas eksperti uzskata, ka šai visaptverošajai pieejai būs liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Bet ne jau visur viss rit gludi. Latvijā zemkopības ministrs Didzis Šmits no “Apvienotā saraksta” noliedz, ka straujā klimata sasilšana ir cilvēku radīta, un klimata zinātni sauc par reliģiju. Bet ASV nākamgad par prezidenta amatu grasās cīnīties cilvēks, kurš aicinājis federālo valdību atteikties teju no visām tīrās enerģijas programmām un palielināt fosilā kurināmā ražošanu.
Donalda Trampa aktivitātes ir tiešs apliecinājums, ka zinātne kopumā, un jo īpaši klimata zinātne, ir kļuvusi par kultūrkara fronti. Kaut kā satriecoši zīmīgi roku rokā iet progresīvu ideju noliegšana un zinātnes apstrīdēšana. Gan Latvijā, gan okeāna viņā pusē. Labējie pret liberāļiem.
Šī antizinātniskā attieksme ļoti labi bija redzama kovidepidēmijas laikā, kad kļuva pieejamas vakcīnas: vakcinācija bija pieejama sabiedrībai bez maksas, tāpēc indivīdiem nebija izmaksu, tomēr vakcinācija tika uztverta kā kaut kas, ko “eksperti” un liberālā elite vēlas uzspiest.
Statistika rāda, ka, piemēram, ASV nesamērīgi daudz republikāņu atteicās no vakcīnām un šīs partijas atbalstītāju vidū fiksēts augstāks nāves gadījumu skaits.
Līdzīga attieksme mudina labējo politisko uzskatu piekritējus iebilst pret rīcību klimata pārmaiņu jomā. Un dažbrīd liekas, ka dažādo sazvērestības teoriju atbalstītāji savas muļķības gvelž tādēļ, lai aizvainotu un aizskartu tos, kurus viņi pieskaita kaut kādai mistiskajai “elitei”.
Ja šī “elite izdomā”, piemēram, aizliegt plastmasas salmiņus, iekšdedzes dzinējus un rūpniecisko lopkopību, tad noteikti uzradīsies bariņš grūtgalvju, kas uzstās uz tiesībām savu šņabi ar apelsīnu sulu sūkt caur desmit plastmasas salmiņiem, atgādinās, ka par īstu vīrieti var kļūt tikai garāžā, diendienā izjaucot un saliekot sava 30 gadus vecā dīzeļa motoru, bet ieteikumi samazināt gaļas patēriņu uzturā uzskatāmi par diskrimināciju.
Varbūt nenobīsies (pareizāk būtu teikt, zaudēs pēdējās kauna jūtas) un nosauks to par genocīdu.
Patiesībā ir ļoti satraucoši, ka tik daudz svarīgu jautājumu tiek vienkārši pakārtoti šim kultūrkara aspektam. Un klimata pārmaiņas pamazām kļūst par klimata karu, par daļu no kultūru kara. Dažādas intereses, to lobēšana un bīdīšana reizēm nodara kaitējumu, taču tās ir iespējams līdzsvarot ar citām interesēm.
Nav noliedzams, ka svarīga klimata stratēģijas daļa ir ideja, ka atjaunojamās enerģijas investīcijas, kam uzmanību beidzot pievērš arī Latvijā, daudziem uzņēmumiem un kopienām var dot nepieciešamo grūdienu pārejai nākamajā līmenī.
Taču šādi racionāli apsvērumi neko daudz nepalīdzēs pārliecināt cilvēkus, kuri uzskata, ka zaļā enerģija ir sazvērestība pret tradicionālo dzīvesveidu.
Kultūrkarš pamazām kļūst par galveno problēmu klimata jomā. Un tā nu ir viena lieka problēma, kas planētai Zeme šobrīd patiešām nav vajadzīga un bez kuras mēs ļoti labi varētu iztikt.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izirst līdzšinējā valdības koalīcija.
Zemgali posta negaiss un vētra.
Apņemas ātrāk pārskatīt Sadales tīkla tarifus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Līdzšinējie partneri nepieņem premjera Krišjāņa Kariņa rosinātās pārmaiņas.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV Havaju salās plosās plaši ugunsgrēki.
Ekvadoras galvaspilsētā Kito nošauj prezidenta amata kandidātu Fernando Viljavisensio.
Polija sūtīs 10 000 karavīru uz Baltkrievijas robežu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Trīs gadus pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātus masveidā viltoja, opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska uzsver, ka baltkrievi nav padevušies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
