liepajniekiem.lv
Pirms divām nedēļām prognozēju, ka Izraēla uz karstām pēdām sāks sauszemes iebrukumu Gazas sektorā. Saklausījos vairākus Tuvo Austrumu ekspertus un kļūdījos.
Virsroku guva vēsāka pieeja, ne karstgalvju atriebība. Kaut gan, vai vēsums ir pareizais vārds, ja ik dienu desmitiem bumbu krīt Gazas sektorā, nogalinot ne tikai “Hamās” teroristus, bet arī civiliedzīvotājus.
No dažādām pusēm raķetes lido arī uz Izraēlu. Tagad, šķiet, sauszemes operācija sāk izvērsties.
Liela ietekme lēmuma pieņemšanā ir ASV viedoklim, kas ir Izraēlas sabiedrotās un ieroču piegādātājas, taču aicina Telavivu saudzēt mierīgos iedzīvotājus un ļaut humānajām organizācijām piegādāt palīdzību.
Divas otrdienas pēc kārtas šajā rubrikā ar kolēģi Emīlu Dreiblatu esam rakstījuši par šo konfliktu. Tāpēc šoreiz būšu lakoniskāks: likmes aug, situācija eskalējas. Turklāt pasaulē pieaug antisemītisma noskaņojums un plašumā vēršas etniskie konflikti.
Cik tālu ir dažu kaimiņvalstu iesaiste bruņotajā cīņā, ir jautājums.
Daži Izraēlas sabiedrotie karstajai zonai pietuvina savu kara floti. Irānas prezidents Ebrahims Raisi savukārt paziņojis, ka Izraēla ar savu militāro operāciju Gazas joslā ir aizgājusi pārāk tālu un tas konfliktā ieraušot citus spēlētājus. Irānas tieša iesaistīšanās būtu bīstama. Netieši gan šī valsts jau tāpat atbalsta “Hamās”.
Un atbalsta arī agresorvalsti Krieviju, piegādājot kaujas dronus un citu munīciju. Gluži tāpat, kā to dara Ziemeļkoreja, iespējams, cerot, ka spēs ar Krievijas palīdzību modernizēt savu bruņojumu. Vismaz tā izteicās Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Krievija tikmēr nenogurstoši uzbrūk Avdejivkai Ukrainā, pie kuras, pēc ASV Kara izpētes institūta ekspertu domām, krievi zaudējuši daudz vairāk tehnikas nekā iepriekš šogad pie Vuhledaras.
Ukraiņu spēki savukārt pieklusuši Zaporižjes virzienā, iespējams, lai sakoncentrētos Avdejivkas aizsardzībai.
Aizvadītajā nedēļā izskanēja ziņa, ka Eiropas Savienība atpaliek no grafika munīcijas piegādē Ukrainai (ziņu aģentūra “Bloomberg”). Bet ES līderi piektdien solīja turpināt ieroču un munīcijas piegādes Ukrainai pirms ziemas karā ar Krieviju.
Ir skaidrs, ka karš ieiet jaunā fāzē.
Tuvojas rudens lietavas, nav aiz kalniem ziemas sals, kad karošana pakļauta obligāti vērā ņemamai specifikai. Un gribas ticēt, ka Ukrainas karaspēks tai būs labāk sagatavojies un varbūt sagādās kādu patīkamu pārsteigumu.
Ārpus konfliktiem pagājušajā nedēļā bija viena ļoti svarīga ziņa. Eiropas Centrālās banka (ECB) pagājušajā ceturtdienā pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas, nevis paaugstināt, kā tas bija noticis desmit sanāksmes pēc kārtas.
Galvenā refinansēšanas operāciju likme palika uz 4,5 procentiem.
Inflācija eirozonā septembrī būtiski samazinājusies, tiesa, kāda būs ECB pozīcija nākamajā sanāksmē, grūti prognozēt.
Domāju, ka nevajadzētu cerēt, ka jau šogad procentlikmes varētu sarukt. Taču pats fakts, ka tās nav palielinātas, ļauj cerīgi raudzīties uz ekonomikas izaugsmes izredzēm un, protams, iepriecina kredītņēmējus.
Savelkot globālās ekonomikas radniecīgas paralēles, – ceturto mēnesi pēc kārtas procentlikmes paaugstinājusi Krievijas centrālā banka. Tas darīts, ņemot vērā inflācijas pieaugumu.
Tikai agresorvalstī procentlikmju līmenis ir citā kategorijā – 15 procenti, kas civilizētā pasaulē ir grūti iedomājams.
Kopš jūlija bāzes procentlikme Krievijā palielināta par 7,5 procentpunktiem. Lauvas tiesu Krievijas izdevumu veido un nākamgad veidos militārie izdevumi, kuriem nav pievienotās vērtības.
Vienkāršoti izsakoties, izražotais lādiņš tiek izšauts, lai nogalinātu, nevis lai radītu jaunas preces un stiprinātu ekonomiku.
Aizvien vairāk darbspējīgo Krievijā aizsūtīti uz gaļasmašīnu karā, bezdarba līmenis ir rekordzems, trūkst darbinieku, darba devēji spiesti palielināt algas, cenas, tādējādi radot spiedienu uz inflāciju.
Jā, tie, kas pēc Rietumu sankciju ieviešanas gaidīja drīzu Krievijas ekonomikas galu, ir vīlušies.
Krievija sankcijas sekmīgi apiet, tai ir uzkrājumi un spēja spiedienu izturēt. Tomēr labā ziņa, ka tas nevar turpināties mūžīgi.
Daudzi procesi Krievijas ekonomikā un finansēs ir neatgriezeniski un ved tikai vienā virzienā, investoru uzticība ir zudusi uz gadu desmitiem, ieguldījumi apsīkst, rezerves izsīkst. Turpinot karot, kļūs tikai sliktāk.
ECB procentlikmes iespaido EURIBOR likmes, no kurām savukārt ir atkarīgs, cik lieli procenti ir jāmaksā debitoram, proti, parādniekam jeb ikvienam Latvijas kredītņēmējam.
Daudziem šis slogs kļuvis nepanesams.
Jau kādu laiku ir politiski centieni piebremzēt banku alkatību, jo to peļņa ir tieši atkarīga no iedzīvotāju un uzņēmumu maksātajiem procentiem.
Šobrīd augļošana sasniegusi nekaunīgus apmērus. Lūk, divu zviedru banku peļņas rādītāji šā gada deviņos mēnešos.
“Swedbank” peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 202 miljoni eiro, kas ir par 121 miljonu eiro jeb divas ar pusi reizes vairāk nekā 2022. gada šajā pašā periodā, informē aģentūra LETA.
“Swedbank” pārstāvji skaidro, ka peļņa palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Ko tu neteiksi – ģeniāls skaidrojums! Diez uz kā rēķina šie tā pieauguši?
SEB grupa savukārt deviņos mēnešos Latvijā guvusi 134,1 miljona eiro peļņu. Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, SEB grupas peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos pieaugusi divas reizes salīdzinājumā ar 2022. gada to pašu periodu.
Nav grūti prognozēt, ka finanšu gadu šīs un citas bankas noslēgs ar vēl grandiozāku peļņu. Turklāt šī peļņa gūta, ne jau īstenojot kādu kreatīvu biznesa ideju, bet gan sēžot birojā un skatoties, kā kasē birst nauda.
Mani neuztrauc, ka kāds pelna daudzus miljonus. Mani uztrauc, ka tie iekasēti no Latvijas iedzīvotājiem.
Daļa no viņiem bankai atdod pēdējo, lai nebūtu jāšķiras no ieķīlātā mājokļa, daļa, gluži kā 2009. gadā, apsver domu atstāt dzimteni, dodoties peļņā uz ārzemēm. Tāpēc mani ļoti interesē, kā politiķi tiks galā ar šo izaicinājumu. Vai no Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtajām iecerēm galu galā kas īstenosies?
Tāpēc pie šī jautājuma noteikti portāla liepajniekiem.lv publikācijās būs jāatgriežas.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Atcelta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valde.
Valsts policija Rīgā aizturējusi ietekmīgu narkotiku izplatītāju.
ASV atbalsta Latvijas ieceri iegādāties ATACMS raķešu sistēmas.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Zemkopības ministrs Armands Krauze rosina diskusiju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla pastiprina uzbrukumus Gazai, draud humānā katastrofa.
Eiropas Centrālā banka nemaina procentu likmes.
Maltā notiek sarunas par Ukrainas atbalstītu miera plānu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV Pārstāvju palāta spīkera amatā ievēlē Luiziānas pārstāvi republikāni Maiku Džonsonu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.