liepajniekiem.lv
Nupat arī Polijā tādi paši pseidokonservatīvie grasās uzsākt 21. gadsimta raganu medības, maskējoties ar patriotiskiem saukļiem pret Krievijas agresiju un valsts drošību.
Autoritārie režīmi visur ir vienādi. Pazīmes, kas liecina, ka vara tiek izmantota ļaunprātīgi, ir līdzīgas gan Ungārijā, gan Polijā, gan Baltkrievijā un Krievijā. Un te vairs nevar aizslēpties ar vērtību atšķirībām.
Te vairs nav runas par atšķirīgām politiskajām pārliecībām. Autoritāri režīmi ir ārpus laba un ļauna, vienalga, vai vadoņa vārds ir Viktors, Jaroslavs, Aleksandrs vai Kārlis.
Pirms mazliet vairāk kā nedēļas simtiem tūkstošu poļu izgāja Varšavas ielās, lai protestētu pret partijas “Likums un taisnīgums” piekopto politiku.
Lielākajā mītiņā Polijā daudzu gadu laikā pulcējās no 300 000 (pēc neatkarīgo mediju aplēsēm) līdz 500 000 (pēc organizatoru aplēsēm) dalībnieku.
Neskatoties uz šķelšanos Polijas opozīcijā, visas demokrātiskās partijas pievienojās protestam.
“Pilsoniskās platformas” līdera Donalda Tuska vadītais gājiens notika Polijā pirmo daļēji brīvo demokrātisko vēlēšanu 34. gadadienā.
Lai gan gājiena oficiālais vēstījums bija “pret inflāciju, zagšanu un meliem, par brīvām vēlēšanām un demokrātisku, eiropeisku Poliju”, daudzus protestētājus īpaši sadusmojuši jaunākie valdības ieviestie antikonstitucionālie likumi.
Likums “Krievijas ietekmes uz Polijas Republikas iekšējo drošību izmeklēšanai 2007.–2022. gadā”, kas nodēvēts par “Lex Tusk” (Tuska likums), izraisījis asu kritiku un sašutumu gan Polijā, gan ārvalstīs.
Likums paredz izveidot īpašu komisiju, kurai būs tiesības gandrīz jebkuru cilvēku patvaļīgi apzīmēt par “Krievijas ietekmes aģentu” un izslēgt šādu personu no sabiedriskās darbības.
Ja komisija konstatēs, ka kāds rīkojies Krievijas ietekmē, tā var atņemt drošības pielaidi vai noteikt aizliegumu veikt funkcijas, kas saistītas ar valsts līdzekļu izlietojumu līdz 10 gadiem. Turklāt komisija iegūs piekļuvi klasificētiem dokumentiem un uzņēmumu konfidenciālajai informācijai.
Var viegli iedomāties informācijas noplūdi propagandas plašsaziņas līdzekļos, kas faktiski darbosies kā nomelnošanas kampaņas, jo īpaši tādēļ, ka Polijā šoruden notiks vēlēšanas.
Komisija neaprobežosies tikai ar pierādījumu meklēšanu Krievijas ietekmei uz bijušajām valdības amatpersonām. Tās mērķis ir arī izpētīt Krievijas ietekmi uz to personu darbību, kuras “ietekmē masu medijus”, “izplata nepatiesu informāciju”, kā arī biedrību vai nodibinājumu darbību.
Ne viens vien tiesību eksperts jauno komisiju jau nosaucis par “lielo inkvizīciju” un “raganu medībām”.
ASV Valsts departaments nācis klajā ar paziņojumu, ka “jaunie tiesību akti var tikt ļaunprātīgi izmantoti, lai traucētu Polijas brīvajām un godīgajām vēlēšanām un lai bloķētu opozīcijas politiķu kandidatūras bez pienācīga pamatojuma”.
Saņēmis tik stingru vēstījumu no saviem amerikāņu sabiedrotajiem, Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš jau bija parakstījis likumprojektu, iepazīstināja ar grozījumu projektu, kas pieļauj apelācijas procedūru un atceļ bargākos sodus, piemēram, aizliegumu ieņemt valsts amatus uz 10 gadiem.
Tomēr Dudas piedāvātie mīkstinājumi nemaina jauno noteikumu būtību. Un cauri visam jaušama prasta steiga – jaunās komisijas pirmais ziņojums paredzēts jau 17. septembrī, iezīmējot gadadienu kopš padomju iebrukuma Polijā 1939. gadā.
Bet šis datums varētu būt svarīgs arī cita iemesla dēļ – nepilnu mēnesi vēlāk poļi balsos parlamenta vēlēšanās, kuru oficiālais datums vēl jāapstiprina, bet visticamākais ir 15. oktobris.
Jau labu brīdi var nojaust valdošās partijas politiķu bažas par iespējamo zaudējumu vēlēšanās. Uz spēles likts ir daudz: ja opozīcija uzvarēs, “Likums un taisnīgums” varētu ne tikai zaudēt varu un naudu – jaunais parlamenta vairākums, valdība un tiesībsargājošās iestādes viņus, iespējams, sauktu pie atbildības.
Pirms dažiem mēnešiem viens no ievērojamākajiem valdošās koalīcijas politiķiem neoficiālā sarunā esot atzinis:
“Ja viņi uzvarēs, viņi mūs iesēdinās cietumā.”
Šābrīža vadoņiem varētu draudēt kriminālatbildība par beztiesiskumu, korupciju un sliktu valsts pārvaldību pēdējo astoņu varas gadu laikā. Šo iemeslu dēļ politikā Polijā iestājies tumšākais un netīrākais laiks pēdējo gadu desmitu laikā, un galvenā birka, ar kuru rotaļāsies tie, kam vara dota, būs apzīmējums “Krievijas aģents”.
Valsts un propagandas mediji jau pilnā sparā raksta par Tuska un viņa tuvāko līdzgaitnieku loka agrāk pieņemtajiem it kā Krievijai labvēlīgajiem lēmumiem. Propagandas kampaņas, lai arī intelektuāli nesamezglotas un bieži vien arī nekonsekventas, jau sen ir izrādījušās spēcīgs instruments populistiem un autokrātiem.
Ironiski, bet visā šajā Polijas politiskajā jezgā par viltus Krievijas ietekmi reālā Kremļa ietekme var palikt nepamanīta. Tā kā gandrīz ikviens varēs tikt apzīmēts par Krievijas ietekmes aģentu, īsto atmaskošana varētu palikt otrajā plānā.
Aizņemti ar Tuska un opozīcijas vajāšanu, Polijas izlūkdienesti nespēj ierobežot galēji labējos politiķus, radikālos aktīvistus un sociālo mediju ietekmeļus, kuri izplata prokrieviskus naratīvus un pret Ukrainu vērstu propagandu.
Pastāv arī draudi par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Centrāleiropa kopumā un jo īpaši Polija, tēlaini izsakoties, atradusies frontes priekšējās līnijās. Vadot reģionālo reakciju uz karu, Varšava ir kļuvusi par ģeopolitisko notikumu centrālo vietu.
Poļi, līdzīgi kā latvieši, ir bijuši priekšgalā ES centienos sniegt Ukrainai politisko palīdzību, militāro atbalstu un humāno palīdzību. Koncentrējoties uz “krievu kurmju” spēli, valdošā partija galu galā varētu šo Polijas lomu vienkārši izmainīt sīknaudā.
Spēlēšanās ar viltus krievu uguni laikā, kad īstās krievu raķetes dedzina Ukrainas pilsētas, nav Krievijas ietekmes rezultāts,
taču šajā spēlē vienīgais punktu guvējs būs Kremļa saimnieks.
Kaut arī Polijas režīms, atšķirībā no Ungārijas, ietur stingru pozīciju pret Kremli, citos jautājumos saskaņa ir acīmredzama. Tiek mērķtiecīgi grauti tiesiskuma pamati, apgraizītas Konstitucionālās tiesas pilnvaras, tiek kūdīts pret “izvirtušajiem Rietumiem”, pret geju “nekaunību”, ar vienu vārdu sakot, repertuārs pazīstams.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Turpinās sarunas par koalīcijas nākotni.
Nolemts izbeigt skandalozo armijas pārtikas iepirkuma līgumu.
Meklē finansējumu veselības nozarei.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ģenerālprokurors Juris Stukāns ar izteikumiem presē izraisa sašutuma vilni.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievi uzspridzina Kahovkas HES aizsprostu.
Eiropas Savienībā vienojas par stingrāku patvēruma politiku.
Polija zaudē Eiropas Savienības Tiesā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Donaldam Trampam izvirzītas federālās apsūdzības par slepenu dokumentu nelikumīgu glabāšanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
