Trešdiena, 15. maijs Sofija, Taiga, Airita, Arita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nedēļas politikas apskats: Ukrainas patiesās uzvaras vīzija

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka jūlijā gaidāmajā NATO Viļņas samitā Ukraina formāli netiks uzaicināta pievienoties aliansei. Tikmēr Londonā notikušajā starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu virkne Rietumvalstu paziņoja par kārtējām vērienīgajām palīdzības paketēm kara plosītajai valstij.

Nedēļas politikas apskats: Ukrainas patiesās uzvaras vīzija
Grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina organizētais sacelšanās mēģinājums un veids, kā tas tika apturēts, atklājis reālas plaisas Krievijas līdera Vladimira Putina autoritātē. Rostovā pie Donas algotņus iedzīvotāji sagaidīja ar sajūsmu. (Foto: LETA)
Grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina organizētais sacelšanās mēģinājums un veids, kā tas tika apturēts, atklājis reālas plaisas Krievijas līdera Vladimira Putina autoritātē. Rostovā pie Donas algotņus iedzīvotāji sagaidīja ar sajūsmu. (Foto: LETA)
27.06.2023 00:00

liepajniekiem.lv

Kopš Krievija pagājušajā gadā iebruka Ukrainā, Rietumu pusē diskusijās par konflikta izcelsmi galvenokārt uzsvērts viens galvenais iemesls: Krievija ķērās pie ieročiem tikai un vienīgi agresīvu un imperiālistisku dzinuļu dēļ, un Rietumu politika, tostarp NATO gadiem ilgā paplašināšanās, bija tika iegansts.

Kad NATO Viļņas samitā nākammēnes izsvērs Ukrainas nākotnes izredzes pievienoties aliansei, iespējams, arvien skaļāk izskanēs atziņas, ka karam varbūt ir sarežģītāki cēloņi, nekā to rāda šis populārais, ierastais vēstījums.

Tas nenozīmē, ka mainītos attieksme pret notiekošo – Rietumi nešaubās, ka Krievija izvērš šausminošu un nepiedodamu agresiju pret Ukrainu un imperiālistiskā attieksme Maskavā ir dziļi iesakņojusies. Bet kopš iebrukuma Rietumvalstu līderi vienā balsī ir uzstājuši, ka šim karam nav nekāda sakara ar NATO paplašināšanos.

Pēc viņu domām, iebrukuma pamatā galvenokārt bija Krievijas iekšējie motīvi. Vienā variantā valdnieks Putins cenšas sagraut demokrātiju kaimiņvalstī, lai krievi paši nepieprasa sev brīvību.

Citā – imperiālists Vova vēlas atjaunot Krievijas impēriju, anektējot tai “pienākošos” teritoriju.

Pašu Rietumu rīcība nekur netiek uzsvērta. Es te nevienā brīdī nevēlos runāt par to, ka kāds “izprovocēja” Kremli, bet diez vai nākotnes vēsturnieki uz šiem notikumiem raudzīsies tikpat vienkāršoti.

Pēc aukstā kara beigām Maskava vēlējās, lai NATO iesaldētu savas pozīcijas. Tā vietā Rietumvalstis izvirzīja NATO par galveno Eiropas drošības garantu un sāka paplašināšanos austrumu virzienā.

Lai gan, kā atzīmēja bijusī valsts sekretāre Madlēna Olbraita, krievi “stingri iebilda pret paplašināšanos”, ASV un to sabiedrotie tik un tā gāja uz priekšu, cerot, ka laika gaitā domstarpības izlīdzināsies.

Bet laika ritējums radīja gluži pretēju efektu. NATO uzņēma jaunus dalībniekus, kas saprotamu iemeslu dēļ meklēja aizsardzību pret Krieviju, kura nekad nepārstāja pretendēt uz “ietekmes zonu” bijušajā padomju telpā, kā to jau 1995. gadā paziņoja toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.

Lai gan Ukraina sākotnēji neplānoja dalību NATO, gadsimtu mijā šis aprēķins mainījās, īpaši pēc tam, kad Krievija 2004. gadā iejaucās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Tajā gadā NATO uzņēma septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp trīs Baltijas valstis, atstājot Ukrainu šaurā lokā starp Rietumu aliansi un bīstamo bijušās impērijas kodolu.

Ukrainas centieniem atrast ceļu uz Ziemeļatlantijas aliansi atradās spēcīgs atbalstītājs – toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs.

Gatavojoties NATO samitam 2008. gadā, Bušs Ukrainai un Gruzijai vēlējās iezīmēt ceļa karti iestājai NATO, bet jau toreiz Viljams Bērnss, pašreizējais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors, kurš toreiz bija vēstnieks Krievijā, brīdināja, ka šādam solim būs traģiskas sekas.

“Ukrainas iestāšanās NATO ir spilgtākā no visām sarkanajām līnijām Krievijas elitei, ne tikai Putinam,”

toreiz no Maskavas ziņoja Bērnss. Viņš prognozēja, ka mēģinājums uzņemt Ukrainu NATO “radīs auglīgu augsni Krievijas aktivitātēm Krimā un Austrumukrainā”. Un ne jau viņš vienīgais izteica šādus brīdinājumus.

Galu galā tika rasts kompromiss: NATO paziņoja, ka Ukraina un Gruzija “kļūs par alianses dalībvalstīm”, taču nepiedāvāja reālu pievienošanās ceļu un grafiku. Tas bija dīvains risinājums, bet Krievija tāpat jutās aizskarta.

Ukraina pārtrauca centienus pievienoties NATO 2010. gadā, kad par prezidentu kļuva prokrieviskais Viktors Janukovičs. Pēc revolūcijas, kuras rezultātā Janukovičs 2014. gadā aizbēga, Putins baidījās, ka Ukrainas jaunie līderi ieņems prorietumniecisku nostāju, un nekavējoties anektēja Krimu. Viņš mēģināja iegūt ietekmi pār Kijivu, taču faktiski Krievijas agresija ukraiņus tikai virzīja tālāk uz Rietumiem.

Ukraina 2019. gadā iekļāva centienus pievienoties NATO savā konstitūcijā. Pirms pusotra gada, nespējot novērst Ukrainas pilnīgu iziešanu no Krievijas orbītas, Putins pavēlēja savai armijai doties uz Kijivu.

Neatkarīgi no tā, kā šis karš beigsies, risks, ka šie procesi var atkārtoties atkal un atkal, ir augsts.

Jau 2014. gadā NATO apliecināja, ka nevēlas karot ar Krieviju par Ukrainu.

Ja Ukraina pievienotos un Krievija atkal iebruktu, ASV un pārējām NATO valstīm būtu jāizlemj, vai izvērst Trešo pasaules karu, kā ASV prezidents Džo Baidens ir trāpīgi nosaucis tiešu konfliktu ar Krieviju, vai atteikties aizstāvēt Ukrainu un tādējādi sašķobīt drošības garantijas visas alianses līmenī.

Jebkuras ilgstoša miera formulas pamatā ir jāņem šis sarežģītais vienādojums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir teicis, ka pēckara Ukrainai vajadzētu radīt kaut ko līdzīgu “Izraēlas modelim”, veidojot lielu, modernu armiju un milzīgu aizsardzības industriālo bāzi ar plašu ārējo atbalstu.

Eiropas Savienībai no savas puses būtu jāveido ceļš, lai Ukraina varētu ātri pievienoties šim blokam un piesaistītu investīcijas rekonstrukcijai. Par to jau tika runāts pagājušajā nedēļā Londonā.

Krievija mēdz iebilst pret visu, kas tai šķiet (ne)izdevīgs, un gan jau iebildīs arī pret Ukrainas pievienošanos ES vai citām Rietumu institūcijām. Bet lai kā dažiem gribētos nostāties pozā (un tikai tā varētu nodēvēt Ukrainas tūlītēju uzņemšanu NATO) un ierādīt krieviem viņu vietu, diez vai to var uzskatīt par tālredzīgu stratēģiju.

Ukrainai ir vajadzīga patiesas uzvaras vīzija – plaukstoša, demokrātiska un droša nākotne, nevis NATO sapņu “Pirra uzvara” Trešā pasaules kara draudu ēnā.

Starptautiskajiem partneriem šo vīziju jāsāk nodrošināt jau šovasar. Ir pienācis laiks pāriet uz pragmatiskāku debašu posmu, kurā mācās no pagātnes, lai veidotu nākotni.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Koalīcijas partneri boikotē “Jaunās vienotības” rīkotās sarunas.

Aizdomās par meitenes slepkavību apcietina septiņgadīgās Justīnes Reinikovas tēvu un pamāti.

Latvijā svin Līgo svētkus.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ar nozaru ministriem vienojies par pārdalāmo finansējumu veselības neatliekamo pasākumu finansēšanai.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Krievijā notiek militāra dumpja “ģenerālmēģinājums”.

Londonā pasaules līderi spriež par Ukrainas atjaunošanu.

Igaunijā legalizē viendzimuma laulības.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vizītē Ķīnā cenšas mazināt saspīlējumu starp abām lielvalstīm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz