liepajniekiem.lv
Pagājušās nedēļas centrālais notikums bija Eiropas Savienības līderu samits, kurā galveno lomu nospēlēja Ungārija.
Kā klasiskā tirgošanās stāstā vispirms Brisele pasniedza Ungārijas autoritārajam līderim Viktoram Orbānam dāvanu – 10 miljardu eiro no iepriekš apturētās finansējuma plūsmas valstij, kura arvien vairāk attālinās no Eiropas vērtību kursa un atklāti koķetē un izdabā Kremlim.
Orbāns ar drāmas cienīgiem žestiem papildinātā priekšnesumā nelika šķēršļus tam, lai Ukraina varētu sākt iestāšanās sarunas ES,
tomēr pēc tam liedza apstiprināt finansiālās palīdzības paketi Ukrainai.
Eiropas līderi atkal pulcēsies nākamā mēneša sākumā, lai mēģinātu panākt vienprātīgu vienošanos, kas ir nepieciešama plāna īstenošanai, un Ukraina varētu saņemt 50 miljardu eiro lielu atbalstu. Bet panāktā vienošanās par iestāšanās sarunām, bez šaubām, ir nozīmīgs izrāviens Kijivai, cenšoties stiprināt savu sabiedroto atbalstu.
Bet Orbānam, šķiet, patīk galvenās lomas tēlotāja sniegtās priekšrocības. Viņš jau agrāk vairākkārt ir aizkavējis sankciju pret Krieviju apstiprināšanu un visai pamatoti tiek uzskatīts par Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvāko sabiedroto blokā.
Tagad viņš uzstāj, ka palīdzība Ukrainai jāpagarina tikai pēc vasarā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Laika vilcināšana Ukrainai ir ļoti bīstama,
bet vienlaikus tā norāda uz to, ka Orbāns, iespējams, cer, ka pēc minētajām vēlēšanām spēku samērs ES varētu mainīties par labu Kremļa draugiem.
Vienošanās par ES iestāšanās sarunām notikusi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ļoti izšķirošā laikā.
Viņš tikko bija atgriezies no notikumiem bagātas vizītes ASV, kur lūdza, pieprasīja un centās vienoties par uzvaras izcīnīšanai nepieciešamo naudu.
Arī Atlantijas okeāna otrā krastā politiskās spēles Kongresā un nākamgad gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas bremzē atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Ja kaut ko apgalvo Orbāns, tad parasti ir pilnīgi otrādi. Šoreiz viņa vēstījums bija visai blāvs un likās ar jau agrāk izmantotu trafaretu radīts – Ukraina Eiropai neesot gatava, un sarunu uzsākšana nākšot par sliktu gan blokam, gan Ungārijai.
Patiesībā, lai gan pievienošanās ES prasīs vairākus gadus, pagājušās nedēļas Eiropas līderu vienošanās bija simboliska uzvara, kas, iespējams, saniknoja Putinu.
Katrā ziņā Kremlis Ukrainas Eiropas ambīcijas jau nodēvēja par agresijas veidu.
Ukraina tiek uzskatīta par ļoti motivētu kandidāti, un tās valdība iespēju robežās kara apstākļos ir centīgi sekojusi ES reformu pieprasījumiem.
Taču tai vēl priekšā milzu darbs – būs radikāli jāpārstrukturē daļa no pārvaldības sistēmas un jāpiemēro vairāki stingri noteikumi ekonomikā, kā arī administratīvajā un tieslietu sistēmā, lai kādu dienu patiešām varētu reāli pretendēt uz pievienošanos.
Attiecībā uz Eiropas plānoto finanšu palīdzību Kijivai – Ukraina kādu brīdi var pieciest palīdzības paketes apstiprināšanas kavēšanos.
ES pašreizējā budžetā jau ir iezīmēts finansējums Ukrainai, savukārt 50 miljardi eiro ir paredzēti jaunai palīdzības paketei, kas pazīstama kā Ukrainas instruments, kas nodrošinās valstij dotācijas un aizdevumus no 2024. līdz 2027. gadam.
Ja Orbāns turpinās bloķēt līdzekļus, pārējās 26 ES dalībvalstis var mēģināt iztikt bez Kremļa draudziņa, tomēr tas būtu diplomātiski un juridiski sarežģīts ceļš, un tas vēl vairāk ilustrētu Putinam tīkamās problēmas Vecajā pasaulē: plaisas bloka atbalstā Ukrainai.
Un vēl jau nevar zināt, kādu pozīciju nākotnē ieņems Slovākija, kura sava jaunā premjera Roberta Fico vadībā uzkāpusi uz visai slidenas takas.
Vērojot Ungārijas politiskās rotaļas pēdējo gadu garumā, dzirdēti dažādi iespējamie skaidrojumi šīs valsts vadītāju rīcībai.
Visbiežāk Ungārijas iebildumus pret Ukrainas oficiālajām sarunām par dalību ES un ilgtermiņa finansējumu kara plosītajai valstij skaidro ar Orbāna centieniem tomēr atgūt ES līdzekļus, kas paredzēti Ungārijai.
Kā zināms, šī nauda iesaldēta, jo Ungārija pārkāpusi dažādus vienotās Eiropas darbības un pastāvēšanas principus.
Dienu pirms Eiropadomes samita Eiropas Komisija no iesaldētajiem līdzekļiem atbrīvoja 10 miljardus eiro. Un, lai gan tas ļoti nepārprotami izskatās pēc mēģinājuma pielabināties Orbānam, amatpersonas uzstāja, ka laiks – izšķirošā Ukrainas samita priekšvakars – bija nejaušība.
Vienkārši tieši šobrīd Ungārija bija izpildījusi Eiropas prasības par tiesu sistēmas reformām. Kritiskāk noskaņotie gan šo soli vērtē kā piekāpšanos Ungārijas šantāžai.
Orbāns jau vairākus gadus mēģina dancināt Eiropu pēc savas stabules, un sagaidāms, ka tuvākajā laikā čardaša melodijā nekas būtiski nemainīsies.
Mēs diez vai drīzumā uzzināsim detaļas, bet acīmredzot bija nianses, kas viņam lika piekāpties jautājumā par iestāšanās sarunām. Ļoti iespējams, kaut vai apsvērums, ka pagājušās nedēļas lēmums vairāk bija simbolisks.
Jā, ļoti vajadzīgs un nepieciešams, bet īstas grūtības sāksies līdz ar pašu sarunu sākumu: jau izskanējušas bažas, ka Ungārijai būs pietiekami daudz iespēju tās izjaukt vai piebremzēt.
Ironiski, ka pati Ungārija šobrīd noteikti nekvalificētos iestāšanās sarunām.
Bet par finanšu atbalstu Ukrainai – no dažādām pusēm izskan brīdinājumi, ka jautājums pēc būtības ir kritisks.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans visai tieši norādīja, ka tas saistāms ar apdraudējumu visas Eiropas drošībai, un brīdināja par daudz plašāka kara iespējamību, ja Rietumi nesadarbosies ar Ukrainu, lai apturētu Krieviju.
Arī Putina pagājušās nedēļas retorikā izskanēja cerības, ka starptautiskais atbalsts Ukrainai samazināsies. Diemžēl nevar noliegt risku, ka šis aprēķins nav bez pamata.
ASV nākamgad gaida liela cīņa par vēlētāju balsīm, un Donalda Trampa iespējamā atgriešanās Baltajā namā ļoti nopietni apdraudētu Rietumu pasaules vienotību cīņā pret agresoru.
Eiropa nedrīkst atļauties tādu greznību kā savstarpējos ķīviņos pazaudētu kopējo māju sajūtu. Ja nebūs Ukrainas, nebūs arī Eiropas.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ar grozījumiem Krimināllikumā pastiprina atbildību par spiegošanu.
Sāk kursēt jaunie elektrovilcieni.
Eiropas Centrālā banka iebilst pret veidu, kā atbalstīs kredītņēmējus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Premjere Evika Siliņa pārstāv Latviju Eiropadomē.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES līderi vienojas sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.
Polijā darbu sāk jauna valdība.
COP28 vienojas samazināt fosilo kurināmo.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns turpina centienus šķelt Eiropas vienotību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.