liepajniekiem.lv
Pirms 14 mēnešiem Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ASV Kongresā sveica ar minūti ilgām stāvovācijām.
Šobrīd kārtējā ASV palīdzības pakete iestrēgusi Kongresa Senātā un vēl lielāka pretestība tās apstiprināšanai ir Pārstāvju palātas republikāņu vidū.
Tur savu roku nešaubīgi ir pielicis arī bijušais prezidents Donalds Tramps, kura izolacioniskā nostāja ir viens no viņa vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem.
Zinoši ļaudis runā, ka aizkulisēs Vašingtonā un Eiropā notiek daudz diskusiju par citām iespējām, kā turpināt palīdzēt Ukrainai, tostarp par vairāk nekā 300 miljardu ASV dolāru vērto Krievijas Centrālās bankas aktīvu arestu – nauda tiek glabāta rietumvalstīs, bet konfiskācijas process izrādās daudz sarežģītāks, nekā sākumā varēja likties.
Kamēr aktīvu aresti vēl ir tikai iespējamība, nekas nespēj stāties līdzās ieplānotajai palīdzībai no ASV Kongresa – ar šiem līdzekļiem varētu pastiprināt pretgaisa aizsardzību, iegādāties vairāk tanku un raķešu, kā arī nodrošināt apjomīgu munīcijas pieplūdumu.
ASV atkāpšanās šajā izšķirīgajā brīdī būtu arī dziļi simboliska.
Eiropas valstu līderi, kuri jau tagad pauž bažas par iespēju, ka ASV prezidenta amatā varētu no jauna tikt ievēlēts Tramps, kurš citstarp draudējis arī ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO, neoficiālās sarunās sāk apšaubīt ASV uzticamību neatkarīgi no tā, kurš tur ir prezidents.
Pagājušajā nedēļā kāds augsta ranga Eiropas diplomāts to esot noformulējis šādi – ja republikāņi ir gatavi pakļauties Trampa prasībai balsot pret palīdzības turpināšanu Ukrainai, kāpēc lai Eiropa paļautos uz pašreizējā prezidenta Džo Baidena solījumu, ka ASV “aizstāvēs katru collu” NATO teritorijas? Un
Trampa izteikumi, ka viņš neaizstāvētu alianses dalībvalstis, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, arī neveicina Rietumu sabiedroto vienotību un pārliecību.
Pat daži no Trampa bijušajiem palīgiem nacionālās drošības jautājumos publiski izteikušies, ka Ukrainas neatbalstīšana būtu milzīgs stratēģisks ieguvums Putinam.
Piemēram, Herberts Makmāsters, gadu strādājis par Trampa nacionālās drošības padomnieku, pagājušajā nedēļā norādīja, ka, Kijivas pamešana likteņa varā “būtu dāvana Maskavas, Teherānas, Pekinas un Phenjanas agresoru asij. Sabiedrotie un partneri zaudētu uzticību Amerikai”.
Neliels mierinājums ir tas, ka pati Eiropa vismaz dara, ko var, un nākamajos četros gados Ukrainas atjaunošanai atvēlēti 50 miljardi eiro.
Viegli gan neklājās arī Eiropas līderiem, bet tur šķērslis bija tikai viens – Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzturējis tuvas saites ar Kremli un jau reiz uzlicis veto ES palīdzībai Ukrainai.
Taču pārējie ES līderi bija gatavi vērsties pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta bloķētu jauno palīdzību Ukrainai, un šādā veidā tika panākts vēlamais rezultāts.
Kā atzīmējis Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētnieks Kristofs Trebešs, Eiropas straujā virzīšanās uz jaunu un būtisku Ukrainas daudzgadu atbalsta programmu ir patiešām ievērojama, un
pirmo reizi “ASV tagad ievērojami atpaliek” salīdzinājumā ar Eiropas sniegto palīdzību.
Aina ir visai drūma: ja ASV pārtrauks savu finansiālo atbalstu Ukrainai, tās aizstāvjiem nāksies karot bez ievērojamas daļas ikdienas militāro vajadzību – kaut vai pretgaisa aizsardzība pret teju ikdienišķajiem raķešu, dronu un citu ieroču uzbrukumiem, kas vērsti uz pilsētu centriem un kritisko infrastruktūru, piemēram, elektrotīkliem.
Un, ja valsts ekonomika sabruks, tā izbeigs arī divus gadus ilgušos centienus glābt trauslo Ukrainas demokrātiju.
Republikāņi, kas iebilst pret palīdzību, tieši neapstrīd šo loģiku, lai gan daudzi no viņiem uzstāj, ka miljardu iepludināšana valstī ar dziļām korupcijas metastāzēm raisa bažas par ļaunprātīgu līdzekļu izmantošanu.
Tomēr viņu galvenais arguments ir, ka nauda jātērē mājās, uz ASV dienvidu robežas, nevis pie Ukrainas robežas ar Krieviju.
Mēnešiem ilgi Baltais nams tos, kuri štatos kliedza par to, ka palīdzība Ukrainai pašu Ameriku noliek “pēdējā vietā” (pretstatā Trampa solījumiem to atkal padarīt dižu), uzskatīja par margināļiem.
Taču tagad aptaujas liecina, ka strauji pieaug to republikāņu vēlētāju procentuālais daudzums, kuri uzskata, ka ASV ir pārāk daudz tērējušas Ukrainas aizsardzībai.
Un daudzi pieslējušies Trampa nostājai, kurš jau 2016. gada vēlēšanu kampaņā teica, ka nevēlas aizstāvēt Ukrainu.
Arī tagad, astoņus gadus vēlāk, viņš bez jelkādiem paskaidrojumiem uzstāj, ka var izbeigt karu 24 stundu laikā.
Tikmēr Baidena komanda Baltajā namā cenšas izdomāt, kā samaksāt par ieročiem Ukrainai, ja Kongress paliek paralizēts.
Krievijas aktīvu aresta plāns ir sarežģīts. Nav skaidrs, vai rezerves varētu izmantot, lai apmaksātu pretgaisa aizsardzību un artilēriju.
Pat tas, kā norāda administrācijas amatpersonas, varētu prasīt Kongresa rīcību, lai gan, domājams, Pārstāvju palātā un Senātā ir vairāk to, kuri balsotu par Krievijas naudas, nevis ASV līdzekļu tālāku tērēšanu.
Uz šī fona nedaudz cerību viesa Baidena tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu pagājušajā nedēļā Vašingtonā.
Baidens uzslavēja Vāciju par tās atbalstu Ukrainai.
Šolcs cenšas pierunāt citus Eiropas bagāto valstu – Francijas, Spānijas un Itālijas – līderus būtiski palielināt finansējumu un ieroču piegādes Ukrainas militārajiem spēkiem.
Bet Ukrainā notikusi armijas vadības maiņa – Valērijs Zalužnijs, kurš vadījis cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024. gada februārī, atcelts no amata, bet viņa vietā iecelts līdzšinējais sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.
Izaicinājumus, kas viņu sagaida, ir grūti aptvert. Par amerikāņu palīdzību īstas skaidrības nav.
Ukrainas karaspēks ir novājināts, karavīriem trūkst ieroču un munīcijas.
ASV amatpersonas lēš, ka bez papildinājumiem Ukrainai ir tik daudz pretgaisa aizsardzības resursu, lai tā sekmīgi darbotos tikai mēnesi.
Ģenerālim Sirskim būs jāizdomā, kā vislabāk izmantot viņa rīcībā esošos karavīrus, lai aizturētu Krievijas ofensīvu, vienlaikus veidojot jaunus un efektīvus kaujas spēkus.
Šobrīd Ukrainai jācenšas nosargāt to, kas viņiem ir, un uzdevumu sarežģī kritiskais karavīru un munīcijas trūkums.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Lauksaimnieki protestē ar traktoriem un plakātiem.
Beidzas sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Atkāpjas “Latvijas Pasta” padome.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Eirovīzijas dziesmu konkursā Latviju pārstāvēs Dons.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV Kongresā iestrēgusi palīdzība Ukrainai.
ES piekāpjas lauksaimniekiem pesticīdu jautājumā.
Izraēla izvērš ofensīvu Gazas joslas dienvidos.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas armiju turpmāk vadīs Oleksandrs Sirskis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
