liepajniekiem.lv
Baltiešu un poļu izpratne
Patiesībā uz Putina plakāta krieviski bija rakstīts ”Viena valsts, viena ģimene, viena Krievija”, kas ir visai dīvains saturiskais vēstījums, bet tas ļoti līdzinās Hitlera vāciskajam ”Viena tauta, viena impērija, viens līderis” (ein Volk, ein Reich, ein Führer).
Putins taču sev jau ir nokārtojis mūžīgo valdīšanu. Nu, ne mūžīgo, bet vismaz līdz kapa malai. Kas Putinam traucē nosaukt lietas īstajos vārdos?
Donbass, Luhanska, Zaporižje un Hersona ir tādi ”ģimenes locekļi”, kas vardarbīgi nozagti citai valstij un iekļauti citā.
Turklāt iekļauti mistiskā veidā – ”uz papīra”, jo, piemēram, ne Hersonas, ne Zaporižjas apgabalu centri nemaz nav Krievijas kontrolē.
Bet par ziliem brīnumiem, runājot par Krievijas propagandas vēstījumiem, un mistiku pašas Krievijas dažādu likumu interpretācijā jau sen vairs nebrīnāmies, galu galā –
viena vate, viena kaste, viens plaukts.
Un ir miljoniem ļaužu, kas nekādi nespēj saskatīt līdzības Hitlera un Putina tīkojumos. Bet līdzību ir daudz.
Putina Krievijas vertikāle ir sapratusi, ka karš var ievilkties, tāpēc kaļ plānus, kā militāriem mērķiem novirzīt vēl vairāk līdzekļu.
Britu izlūki, piemēram, secinājuši, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nākamgad kāro pēc 106 miljardiem eiro, kas ir gandrīz par 70 procentiem vairāk, nekā šajā gadā paredzētais militāro izdevumu apmērs.
Lieki piebilst, ka šāds izdevumu palielinājums iespējams tikai uz citu nozaru rēķina. Tas nozīmē, ka
Putins savas tautas ne turīgāko daļu turpinās dzīt nabadzībā.
Arī sabiedrotajiem ir jāmobilizējas ilgstošam atbalstam Ukrainai. Un tam ir apliecinājumi. Pagājušajā nedēļā Ukrainā notika starptautisks aizsardzības industrijas forums, un ir ziņas, ka aizsardzības rūpniecības aliansē gatavas apvienoties 38 kompānijas no 19 valstīm.
Cits jautājums: kāpēc tas nav noticis jau agrāk?
Diemžēl atkal un atkal Rietumiem ir jāatgādina, ka atbalsta izsīkšana Ukrainai nozīmēs Krievijas uzvaru un globāla draudu līmeņa palielināšanos.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šajā forumā aicināja nodrošināt Ukrainas militārās vajadzības, norādot, ka ”tikai ar drosmi nevar apturēt bezpilota lidaparātus un tikai ar varonību nevar pārtvert raķetes”.
No vienas puses, kļūst skumji, ka tik ietekmīgas organizācijas vadītājam ir jāklāsta tik elementāras patiesības, bet, no otras puses, laikam jau tas visu laiku ir jāskandina.
Aliansei pret ļaunumu ir jāstājas pretī kopīgi un saskaņoti – gluži tāpat kā Otrajā pasaules karā sabiedrotie cīnījās pret fašistiem.
Un uzvarēja. Tā ir vēstures mācība, kurai jāatbalsojas mūsdienās kā vēlreiz apstiprinātam faktam. Viens ļaunums kopā ar dažiem sabiedrotajiem nevar uzvarēt progresīvās pasaules vairākumu.
Tāpēc baltiešiem, poļiem nekādi nav izprotama Rietumu minstināšanās ar tālākas darbības raķešu piegādēm Ukrainai, par muļļāšanos ar iznīcinātāju atvēlēšanu nemaz nerunājot.
Toties baltiešiem un poļiem ir konkrēta izpratne par to, kuras būs nākamās valstis, pret kurām Krievija vērsīs savu armiju, ja to neapturēs Ukrainā.
Neviena Rietumu valsts nekad nesūtītu savus karavīrus cīņā par savu zemju atbrīvošanu bez aviācijas atbalsta. Bet Ukraina sūta, jo tai nav citas izvēles.
Iet bojā daudz karavīru, un, atkal pieminot Stoltenbergu, ukraiņi tiešām cenšas apturēt dronus un raķetes ar drosmi un varonību…
Vēlēšanu tuvums kropļo atbalstu
Politiskie procesi vairākās valstīs proukrainiskās alianses stiprību diemžēl neveicina.
Slovākijā, piemēram, pēc vēlēšanām pagājušajā nedēļā pie varas, visticamāk, nāks populistiskā ekspremjera Roberta Fico vadītā kreisā partija “Smer-SD”, kas vēlas pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, ir kritiski noskaņota pret ES un NATO, turklāt aicina arī atcelt Krievijai noteiktās sankcijas.
Eksperti norāda, ka Slovākijas pozīcija tagad varētu līdzināties Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna izvēlētajam destruktīvajam virzienam. Bet Slovākija līdz šim bija viens no Ukrainas lielākajiem draugiem.
Ja kursa maiņa šajā valstī diezin vai spēs nopietni iedragāt sabiedroto spēju palīdzēt Ukrainai, jo Slovākija jau ir iedevusi gandrīz visu, ko tā varēja iedot, tad potenciālie pavērsieni ASV gan.
Aizvien skaļāk aiz okeāna izskan prokremliskas vārsmas.
Un, lūk, ASV prezidents Džo Baidens svētdien vēstīja, ka palīdzība Ukrainai nedrīkst kļūt par upuri ķildām Kongresā, un aicināja republikāņus beigt spēlēt spēlītes.
Pagaidām gan vairums demokrātu un republikāņu atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai. Un cerams, tā arī paliks. Taču – jo tuvāk nāks ASV prezidenta vēlēšanas (tās notiks 2024. gada 5. novembrī), jo gaisotne paliks saspīlētāka.
Nākamās nedēļas izskaņā parlamenta vēlēšanas gaidāmas Polijā. Polijas atbalsts gan ir ļoti būtisks, īpaši satrauc nesenās nesaskaņas ar Ukrainu graudu importa dēļ. Taču jāsaprot, ka
vēlēšanu tuvums spiež valstsvīrus teikt stingrākus vārdus, kas vairāk paredzēti iekšējam patēriņam.
Stoltenbergs gan pauda, ka, viņaprāt, ne vēlēšanas Slovākijā, ne Polijā neiedragās šo valstu vēlmi palīdzēt Ukrainai pret agresorvalsti.
Ja par Slovākiju tagad rodas pamatotas šaubas, tad ticēsim, ka Polijas politiskā pozīcija nemainīsies.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Apelācijas instance Aivaram Lembergam par gadu samazina cietumsodu.
”Jaunās vienotības” kongress izmaiņas partijas vadībā neievieš.
IKP pieaugumu šogad paredz zemāku, inflāciju augstāku par iepriekš prognozēto.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā uz pieciem gadiem ieceļ Tomu Plataci.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Azerbaidžānas kontrolēto Kalnu Karabahu pamet teju visi etniskie armēņi.
Eiropas Parlaments ceļ trauksmi par dzīves dārdzības pieaugumu Eiropā.
Kosovā eskalējas vardarbība, NATO gatava palielināt klātbūtni.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Donalds Tramps īstenojis krāpšanu, uzpūšot ģimenes uzņēmuma nekustamo īpašumu vērtību, lēmis Ņujorkas tiesnesis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
