#SIF_MAF2022
liepajniekiem.lv
Šajā laikā jau apnicīgs kļuvis secinājums, ka pasaule mainās straujāk nekā jebkad agrāk, un tomēr tas jāpatur prātā vēl un vēl, lai varētu mēģināt pēc iespējas precīzāk prognozēt, kāda tad būs pasaule pēc šī kara. Tikai tad vispirms jācenšas paskatīties uz priekšu tuvākā nākotnē, proti, kā mainīsies karadarbība un kura pusē kara dievs būs nostājies stabilāk.
Un te nu vairums militāro ekspertu uzskata, ka vēl divus, divarpus mēnešus kara gaita svārstīsies kā šūpolēs, te bīstamāk uzbrūkot vieniem, te otriem. Un lūzums varētu notikt augusta vidū, jo tad Ukrainas karavīri būs apguvuši Rietumu piegādāto modernāko bruņojumu.
Katrā ziņā amerikāņi saprot, ka šis ir izdevīgs laiks, lai pabīdītu tālāk ģeopolitisko konkurentu Krieviju un nostiprinātu savu vadošo lomu pasaulē. Savukārt krievi saprot, ka amerikāņu piegādātais bruņojums var kara iznākumu izšķirt Ukrainas labā, tāpēc brīdina Vašingtonu, ka par atbildi apšaudīs tos objektus Ukrainā, kurus līdz šim neaizskāra.
Ir arī eksperti, kuri riskē ieskatīties vēl tālāk nākotnē. Viņuprāt, augustā sāksies Krievijas krīze finanšu un militārā ziņā, tā turpināsies līdz nākamā gada pavasarim, kad Ukraina uzvarēs karā. Pēc viņu domām, Krievijas prezidentu nenovāks neapmierinātie līdzgaitnieki, bet viņš pilnvaras noliks pakāpeniski, lai nebūtu krasu pavērsienu, un tomēr vara kļūs vāja.
Domas dalās lielākoties par to, kas būs Putina pēctecis Kremļa valdnieka krēslā un pa kādu ceļu Krievija ies. Vai turpinās impērisko politiku, vai sadalīsies pretrunās, vai nāksies atkopties pēc kodolkara.
Trešais scenārijs gan izklausās pārāk apokaliptisks un tāpēc maz ticams, jo, lai arī kā Krievija laiku pa laikam draud lietot kodolieročus un tādējādi ieraut pasauli iznīcinošā karā, tomēr Rietumi visiem spēkiem cenšas neradīt Maskavai ieganstu to sākt.
Pat tiktāl, ka atturas piegādāt tādus ieročus, ar kuriem tā varētu pakļauties kārdinājumam apšaudīt Krievijas teritoriju, jo tad, Rietumuprāt, pasaules kara maisam gals būs vaļā.
Taču ir arī citi iemesli, kāpēc daža laba valsts tik gausi piegādā Ukrainai bruņojumu vai pat atsakās to darīt. Jā, to līderi atzīst, ka Krievija nedrīkst uzvarēt, jo tad pasauli sagaidītu tumši gadu desmiti, kuros dominētu princips, ka spēks dod tiesības rīkoties, un fašistiskā valsts Krievija to izmantotu ar uzviju. Ka Krievijā jau tagad valda fašisms – par to vairums politikas teorētiķu Rietumos ir vienisprātis.
Krievijas karaspēks Ukrainā to arī uzskatāmi pierāda, un vairs nav šoks par zvērībām, ko var saukt par genocīdu pret ukraiņu tautu. Tātad visparastākais fašisms ar deportācijām un Ukrainas vērtību izlaupīšanu, kā arī ar baiso cinismu. Jo kā lai citādi nosauc Ukrainas ostu blokādi, neļaujot nogādāt graudus uz Āfrikas valstīm un tādējādi radot draudus šajā kontinentā izraisīt badu. Ja tā, tad atkal sāktos bēgļu krīze, uz Eiropu plūstu nu jau miljoniem cilvēku un pārpludinātu mūsu kontinenta valstis, vēl vairāk saasinot paredzamo krīzi ekonomikā un iespējamā jaunā pandēmijas viļņa jaunās problēmas.
Iespējams, arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc Rietumi kavējas piegādāt Ukrainai bruņojumu un viena otra valsts pat pieļauj Kijivas valdībai piekāpties Krievijas prasībām, lai tikai karš beigtos pēc iespējas ātrāk un varētu izvairīties kā no pārtikas krīzes, tā bēgļu krīzes un mazgāt rokas nevainībā uz Ukrainas tautas ciešanu rēķina.
Droši vien Kremlis jūt, ka šantāža izdodas, ka NATO bīstas atbloķēt Ukrainas ostas ar spēku, lai tikai neizprovocētu Krieviju, tāpēc arī turpina nostiprināt kara gaitā iekarotās teritorijas Ukrainā, šo reģionu iedzīvotājiem piešķirot Krievijas pilsonību, skolās ieviešot mācības krievu valodā, norēķinos Krievijas rubli un atjaunojot padomju simboliku.
Savukārt Kremļa propagandisti cenšas savu valsti mālēt baltu un izgudro jaunas versijas, kas it kā attaisno iebrukumu Ukrainā. Lūk, nekas cits neesot atlicis, jo kļuvis zināms, ka pēc divām nedēļām Ukraina paredzējusi uzbrukt Krievijai, un nācies to apsteigt…
Vai arī tāds absurds: Rietumi gribējuši revanšēties par Otro pasaules karu. Tikai kāpēc, piemēram, ASV un Lielbritānijai būtu jārevanšējas, jo tās taču kopā ar Padomju Savienību uzvarēja karā? Bet tas nebūt nav propagandistu domas augstā lidojuma kalngals. Izrādās, ka karu Ukrainā sākuši Rietumi, lai pārkārtotu pasaules tirgu un iegūtu kontroli pār to.
Tad jau jāsāk domāt, ka pāriet Ukrainas robežas un ar raķetēm apšaudīt pilsētas Krievijas karaspēkam pavēlējuši Rietumi…
Lai nu kā, bet pasaulē arvien vairāk spriež par to, kā pēc kara izgaisināt Krievijas impēriskās ambīcijas un atturēt apdraudēt citas zemes. Vai pietiks ar to, ka izveidos starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanai? Noziedznieki taču jānogādā uz apsūdzēto sola, un naivi domāt, ka Maskava piekritīs izdot savus vadoņus.
Varbūt Eiropu drošāku padarītu tas, ja Krievijai neatceļ sankcijas tikmēr, kamēr tā nesamaksā Ukrainai karā nodarītos zaudējumus un negarantē citiem neuzbrukt? Un tomēr reālākais ir Krievijas kaimiņvalstīm nodrošināt tādu aizsardzību, ka, tiklīdz agresors sper kāju citas valsts teritorijā, tas tūlīt tā saņem pa zobiem, ka atkāpjas.
Maz ticams, ka Kremļa režīms pats nāktu pie prāta un atzītu, ka agresija izmaksā simtām reižu vairāk, nekā izdevies iegūt ar starptautisku sadarbību ekonomikā, no kuras tagad nākas atteikties. Režīms neatzītu arī to, ka karš Ukrainā parādījis, ka svītroti visi līdzšinējie panākumi dažādās nozarēs un valsts reputācija sabojāta uz ilgiem laikiem, tāpat kā attiecības ar savu kaimiņvalsti Ukrainu, kura vairs negrib dzirdēt, ka krievi ir tās brāļu tauta.
Un kur tad vēl izgaisušais iespaids par Krievijas it kā neuzvaramo armiju, kā arī cilvēku upuri, jo
Lielbritānija paziņojusi, ka karā kritušo Krievijas karavīru skaits sniedzas pāri 15 tūkstošiem, bet, pēc Ukrainas ziņām, šis skaits ir divreiz lielāks un vairāku Krievijas pilsētu kapsētās izveidotas speciālas alejas karā kritušajiem.
Brīžam tas viss atgādina ļaunu murgu, jo kā 21. gadsimtā var notikt kaut kas tāds, ka viena valsts ne no šā, ne no tā iebrūk citā valstī, izposta to un cenšas piesavināties šīs valsts teritorijas. Krimas piesavināšanos vēl varētu attaisnot ar to, ka šī pussala savulaik atradusies Krievijas sastāvā. Bet kā citi reģioni, pēc kuriem Krievija tīko? Vai tie bija jāatņem Ukrainai tikai tāpēc, lai Kremļa vadonis parādītu, ka viņam pa spēkam ir viss?
Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 80 gadiem Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers pakļāva citas valstis. Toreiz Kremļa saimnieki apsveica fīreru ar iekarojumiem. Tagadējie saimnieki apzinās, ka palikuši vieni paši par biedinājumu citiem un arī nicinājumu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Arī Latvija pārtrauc pirkt elektroenerģiju no Krievijas.
Sākas priekšvēlēšanu aģitācijas posms.
Grieķijas prezidentes Katerinas Sakellaropulas vizīte.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Deputātu Mārtiņu Bondaru Saeima izdod kriminālvajāšanai.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Turpinās Krievijas karš pret Ukrainu.
Eiropas Savienība būtiski samazina Krievijas naftas importa apjomus.
Eiropas Komisija nolemj, ka Horvātija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Karalienei Elizabetei II aprit 70 gadi Apvienotās Karalistes tronī.
