Ievērojot nesenos incidentus saistībā ar zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ĀM Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājs Juris Pēkalis un īpašo uzdevumu vēstnieks Jānis Kārkliņš pievienojās kolēģiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – tālsapulcē ar ASV Nacionālās drošības padomnieces vietnieci kibertehnoloģijas un jauno tehnoloģiju jautājumos Annu Nūbergeri, lai padziļinātu sadarbību zemūdens kabeļu aizsardzībā.

ĀM norāda, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka jāpadziļina praktiskā sadarbība NATO un kopīgi jāīsteno Ņujorkas kopīgo paziņojumu par zemūdens kabeļu drošību un noturību globāli digitalizētā pasaulē, kura principi iezīmē kopīgu globālu pieeju, lai nodrošinātu zemūdens kabeļu sakaru tīklu izvietošanas, ekspluatācijas, remonta un apkopes uzticamību, savietojamību un noturību.

Visi dalībnieki pauda bažas, ka pastāv dažādi draudi zemūdens kabeļu infrastruktūras drošībai gan sakaru, gan enerģētikas tīklos, atzīstot šīs infrastruktūras būtisku nozīmi gandrīz visos svarīgu sabiedrisko pakalpojumu, starptautiskas tirdzniecības un digitālās ekonomikas uzplaukuma aspektos.

Diskusijas dalībnieki apliecināja, ka ir svarīgi stiprināt valsts un privātā sektora sadarbību reģionālās drošības uzlabošanā papildus citiem centieniem aizsargāt kritisko zemūdens infrastruktūru.

Dalībnieki pārrunāja, kā saskaņot un izstrādāt kanālus, procedūras ar reāllaika situāciju un incidentiem saistītas informācijas apmaiņai starp valstu valdībām, sabiedrotajiem un starp publiskā un privātā sektora ieinteresētajām pusēm, iekļaujot arī privātā sektora paziņojumus par traucējumiem.

Praktiskā sadarbība paredz arī to, ka ir jāapzina iespējas publiskā un privātā sektora partnerībām, lai kāpinātu remonta un tehniskās apkopes flotes jaudu, tostarp uzlabojot piegādes ķēdes mehānismu drošību un izmantojot konsorcija ieguldījumu un attīstības finansēšanas mehānismus.

Plānots arī mudināt komerciālos kabeļoperatorus, ja iespējams, izveidot repozitoriju vai datubāzi, lai apkopotu un koplietotu informāciju par nejaušiem kabeļu defektiem, bojājumiem, pabeigtiem remonta darbiem, remontam patērēto laiku un remonta kavējumu iemesliem.

Valstis iecerējušas racionalizēt aprīkojuma importa, eksporta procesus un nodrošināt nepieciešamā komerciālā aprīkojuma ātrāk transportēšanu, lai vajadzības gadījumā remonts noritētu vieglāk.

Dalībnieki paredz pastiprināt šo jomu koordināciju NATO, notiekošās ASV-Ziemeļvalstu-Baltijas valstu konsultācijās un visos citos atbilstīgos sabiedroto un partneru forumos.

Kā ziņots, pirmajos Ziemassvētkos Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis “EstLink 2” un vēl četri sakaru kabeļi Somu līcī.

Aizdomās par “EstLink 2” un četru sakaru kabeļu sabojāšanu ar enkuru tiek turēts tankkuģis “Eagle S”, kam ir Kuka salu karogs. Tas ir viens no Krievijas tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti centienos apiet sankcijas.

Tādi kuģi ierasti ir novecojuši ar aizdomīgu īpašnieku struktūru un bez pienācīgas apdrošināšanas.

Eksperti un politiķi tādus incidentus, kas Baltijas jūrā pēdējo gadu laikā notikuši vairākkārt, saista ar Krievijas hibrīdkaru pret Rietumvalstīm.