Bernanke, Daimonds un Dibvigs “būtiski uzlabojuši mūsu izpratni par banku lomu ekonomikā, īpaši finanšu krīžu laikā, kā arī par to, kā regulēt finanšu tirgus”, uzsvērusi akadēmija.

“Svarīgs secinājums viņu pētījumos ir par to, kāpēc ir vitāli svarīgi izvairīties no banku sabrukuma,” norādīts akadēmijas paziņojumā.

Tajā teikts, ka ar saviem pētījumiem 80.gadu sākumā laureāti likuši pamatus finanšu tirgu regulēšanai un finanšu krīžu risināšanai.

68 gadus vecais Bernanke bija ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas – vadītājs no 2006. līdz 2014.gadam. Pašlaik viņš ir Brukingsa institūta pētnieks. Viņš pētījis 30.gadu Lielo depresiju, parādot, cik bīstama situācija var veidoties, ja noguldītāji masveidā izņem naudu no bankām.

68 gadus vecais Daimonds ir profesors Čikāgas Universitātē, bet 67 gadus vecais Dibvigs – profesors Vašingtona universitātē Sentluisā.  Viņu pētījumi pierādīja, ka valsts garantijas noguldījumiem var novērst finanšu krīzes strauju attīstību.

“Laureātu atklājumi uzlabojuši mūsu spējas izvairīties gan no nopietnām krīzēm, gan dārgiem finansiālās glābšanas pasākumiem,” uzsvērusi akadēmija.

Prēmijas lielums ir 10 miljoni zviedru kronu (apmēram 920 000 eiro). Tā tiks vienādās daļās sadalīta starp visiem trim laureātiem.

Pārējie šā gada Nobela prēmiju ieguvēji tika paziņoti pagājušajā nedēļā.

Pagājušajā gadā Nobela prēmija ekonomikā tika piešķirta ASV strādājošajiem zinātniekiem Deividam Kārdam, Džošua Angristam un Gvido Imbensam par pētījumiem darba ekonomikā un cēlonisko attiecību analīzi.