Mokiram piešķirta puse no 11 miljonu zviedru kronu (apmēram miljons eiro) vērtās prēmijas par to, ka viņš “definējis priekšnoteikumus ilgtspējīgai izaugsmei, ko nodrošina tehnoloģiskais progress”, bet Agjons un Hovits dalīs otru pusi prēmijas “par teoriju par ilgtspējīgu izaugsmi radošās iznīcināšanas ceļā”.

ASV un Izraēlas dubultpisonis Mokirs strādā ASV Ziemeļrietumu universitātē, Francijas pilsonis Agjons – Francijas Koledžā un Londonas Ekonomikas skolā, bet kanādietis Hovits – ASV Brauna universitātē.

“Mokirs pierādīja, ka, lai inovācijas cita citu nomainītu pašrades procesā, mums ne tikai jāzina, ka kaut kas darbojas, bet arī zinātniski jāpaskaidro, kāpēc tas tā notiek,” sacīts žūrijas paziņojumā.

Tajā teikts, ka laureāti labāk izskaidrojuši radošās iznīcināšanas – ekonomikas pamatjēdziena, kas attiecas uz procesu, kurā izdevīgas jaunas inovācijas aizstāj – un tādējādi iznīcina – vecākas tehnoloģijas un uzņēmumus.

Šo jēdzienu parasti saista ar ekonomistu Jozefu Šumpēteru, kurš to izklāstīja savā 1942. gada grāmatā “Kapitālisms, sociālisms un demokrātija”.

Agjons un Hovits pētīja ilgtspējīgas izaugsmes mehānismus, tostarp 1992. gadā publicētajā rakstā, kurā viņi izveidoja radošās iznīcināšanas matemātisko modeli.

“Laureātu darbs parāda, ka ekonomikas izaugsmi nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mums ir jāatbalsta mehānismi, kas ir radošās iznīcināšanas pamatā, lai mēs atkal neiegrimtu stagnācijā,” norādīja žūrija.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Nobela prēmija ekonomikā piešķirta Daronam Adžemoglu, Saimonam Džonsonam un Džeimsam Robinsonam par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm.

Pagājušajā nedēļā tika paziņoti šā gada Nobela prēmiju medicīnā, fizikā, ķīmijā un literatūrā, kā arī Nobela Miera prēmijas laureāti.