Parlamentā, kurā ir pavisam 179 deputātu vietas, kreisais bloks ieguvis 84 vietas, bet labējais bloks – 77 vietas.

Bijušā premjerministra un pašreizējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena pārstāvētā centriskā Moderātu partija ieguvusi 14 vietas un tai atkal var būt izšķirošais vārds jaunās valdības veidošanā.

Sociāldemokrātiem šajās vēlēšanās bija vājākais sniegums vairāk nekā 120 gadu laikā.

Priekšvēlēšanu kampaņā Frederiksena uzsvēra, ka Dānijai jāturpina pārapbruņoties un jāpalīdz aizsargāt Eiropu pret Krievijas draudiem, kā arī atzinusi, ka attiecības ar ASV būs jādefinē no jauna.

Dānijas attiecības ar Vašingtonu saasinājušās, jo ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt paudis vēlmi iegūt Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, Savienoto Valstu kontrolē.

Tramps vēl salīdzinoši nesen neizslēdza iespēju, ka šī mērķa sasniegšanai varētu tikt izmantots militārs spēks, taču janvārī paziņoja, ka šāda iespēja vairs netiek izskatīta.

Tramps arī atteicās no nodoma noteikt papildu muitas tarifus Eiropas valstīm, kas Grenlandes krīzē bija paudušas apņēmīgu atbalstu Dānijai.

Frederiksenas stingrā attieksme konfliktā ar Trampu paaugstināja viņas reitingus, palīdzot stabilizēt valdību pēc iepriekš piedzīvotā popularitātes krituma.

Cenšoties to izmantot, Frederiksena izsludināja parlamenta vēlēšanas.

Saskaņā ar Dānijas likumiem Frederiksenai bija jāizsludina jaunas vēlēšanas līdz 31. oktobrim, kad apritēs četri gadi kopš iepriekšējām vēlēšanām.

Frederiksena centusies sevi parādīt kā uzticamu krīzes pārvaldītāju.

Pašlaik viņa vada trīs partiju centriski orientētu koalīciju, bet aptaujas liecina, ka pēc vēlēšanām šī alianse varētu neizdzīvot.

Priekšvēlēšanu kampaņā galvenokārt dominējuši iekšzemes jautājumi, tostarp pārtikas un degvielas cenas, lauksaimniecības nākotne, tīrs dzeramais ūdens un labturības standarti cūku fermās.

Tikmēr nacionālkonservatīvie centušies iegūt atbalstu, aicinot īstenot stingrāku imigrācijas politiku.