Maģara vadītā centriski labējā Cieņas un brīvības partija (“Tisza”) vairumā aptauju apsteidz Orbāna partiju “Fidesz”, un tiek gaidīts, ka Maģara nostāja pret Krieviju atšķirsies no Orbāna politikas.

Orbāna valdība joprojām uztur labas attiecības ar Kremli un vairākkārt mēģinājusi novērst Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Krievijai. Tajā pašā laikā pati Ungārija saņem no Eiropas Savienības vairāk naudas subsīdiju veidā, nekā iemaksā ES budžetā.

Vienlaikus Ungārija gandrīz visu patērēto naftu un gāzi iepērk no Krievijas, un Orbāna valdība negrasās to mainīt.

Taču arī Maģars intervijā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RFE/RL) atklāja, ka neplāno straujas izmaiņas Ungārijas enerģētikas politikā, norādot, ka atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes notiktu pakāpeniski un varētu ilgt gandrīz desmit gadus.

“Mēs nevēlamies atbrīvoties no Krievijas energoresursiem rīt, bet gan līdz 2035. gadam,” paziņoja Maģars. “Tas nenozīmē, ka mēs nepirksim no Krievijas, tas nozīmē, ka mēs atradīsim lētākos un drošākos avotus,” skaidroja “Tisza” līderis, piebilstot, ka enerģijas krīzes gadījumā nepieciešami dažādi veidi Ukrainas vajadzību nodrošināšanai.

Ungārija un Slovākija ir vienīgās ES valstis, kas joprojām importē Krievijas naftu.

Saskaņā ar ES plānu norobežoties no Maskavas enerģētikas sektora, kas vēl tiek apspriests, visām valstīm līdz 2028. gada sākumam būtu jāpārtrauc Krievijas naftas un gāzes imports.

Orbāns un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico regulāri centušies izjaukt mēģinājumus ierobežot fosilā kurināmā tirdzniecību ar Krieviju, un Ungārija apsūdzējusi Ukrainas līderus Budapeštas suverenitātes pārkāpšanā, uzbrūkot Krievijas cauruļvadam, pa kuru tiek piegādāta nafta Centrāleiropai.