ASV pagājušajā nedēļā piemēroja sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil”, kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina “atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu” Ukrainā. Šīs ir pirmās sankcijas, ko Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Orbāna valdība joprojām uztur labas attiecības ar Kremli un gandrīz visu patērēto naftu un gāzi joprojām iepērk no Krievijas. Orbāna valdība negrasās to mainīt, un piektdien viņš izteicās, ka Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem.

ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitekers nedēļas nogalē telekanālam “Fox News” norādīja, ka Savienotās Valstis sagaida no tādām valstīm kā Ungārija plānu, kā atteikties no Krievijas energoresursiem.

“Nākamās nedēļas otrajā pusē Vašingtonā premjerministram būs iespēja personīgi pārrunāt šo jautājumu ar ASV prezidentu,” paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto. Viņš atklāja, ka Ungārija analizē, ko tai “juridiski un fiziski” nozīmē jaunās ASV sankcijas Krievijai.

Orbāns pagājušajā gadā trīs reizes apmeklēja Trampu viņa rezidencē “Mar-a-Lago” Floridā. Divas no šīm tikšanās reizēm notika pirms Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Ungārijā tika plānots Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samits, lai apspriestu Ukrainas kara izbeigšanu, taču Tramps šo tikšanos atcēla vēl pirms bija noteikts konkrēts samita datums.

Pagājušajā nedēļā arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēma 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, kā arī Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Orbāns, kurš vairākkārt kritizējis ES sankcijas pret Krieviju, panāca, ka Ungārijai tiek piešķirts atbrīvojums naftas piegādēm pa cauruļvadiem, apgalvojot, ka Ungārijai nav citu praktisku alternatīvu.