Varētu šķist, ka Ņujorkai jau iepriekš vajadzēja būt saraksta augšgalā, bet šī ir pirmā reize, kad ASV lielākā pilsēta iekļuvusi topa pirmajā vietā, dalot to ar regulāro uzvarētāju Singapūru. 2021. gada sarakstā Ņujorka bija sestajā vietā.

Top 10 iekļuva arī divas citas Amerikas metropoles – Losandželosa ieņem ceturto vietu, bet Honkonga dala astoto pozīciju ar Sanfrancisko.

Topu veido ekonomistu apvienība EIU, kas secina, ka 22 no 172 apskatītajām pilsētām, atrodas ASV, un katra no šīm 22 pilsētām šogad piedzīvoja inflācijas pieaugumu.

Saskaņā ar šī gada pasaules dzīves dārdzības indeksu, vidējā dzīves dārdzība 2022. gadā pieaugusi par 8,1% dēļ Krievijas iebrukuma Ukrainā un pandēmijas ilgstošajām sekām.

“Karš Ukrainā, Rietumu sankcijas pret Krieviju un Ķīnas nulles Covid politika izraisījušas piegādes ķēžu problēmas, kas kopā ar procentu likmju kāpumu un valūtas maiņas kursa izmaiņām izraisījušas dzīves dārdzības krīzi visā pasaulē,” paziņojumā presei saka pētnieku pārstāve Upasana Duta.

“Vidējais cenu pieaugums 172 pilsētās ir lielākais, ko esam redzējuši 20 gadu laikā, par kuriem mums ir digitālie dati.

Benzīna cenu pieaugums pilsētās bija īpaši liela, bet pilsētniekiem kļūst dārgāka arī pārtika, komunālie pakalpojumi un mājsaimniecības preces,” viņa piebilst.

Pirmajā desmitniekā iekļuvušas četras Eiropas pilsētas – Cīrihe, Parīze, Kopenhāgena un Ženēva.

Nozīmīgākais cenu kāpuma cēlonis Rietumeiropā bija gāzes cenas pieaugums, kas ir Ukrainā notiekošā kara rezultāts un reģiona mēģinājumi atrast alternatīvus gāzes avotus.

Viena litra benzīna izmaksas pieaugušas par 22%, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā.

Nav pārsteidzoši, ka arī Maskavā un Sanktpēterburgā ievērojami pieauga dzīves dārdzība, savukārt Ukrainas galvaspilsēta Kijeva šogad netika analizēta.

Papildus gāzes izmaksām, viens no EIU minētajiem faktoriem bija svārstīgā eiro vērtība, ko izmanto dažas, bet ne visas šī gada sarakstā iekļautās Eiropas pilsētas – Apvienotajā Karalistē ir mārciņa, bet Šveicē – franks.

Lai izveidotu sarakstu, EIU salīdzina vairāk nekā 400 cenas vairāk nekā 200 produktiem un pakalpojumiem 172 pilsētās.

Pētnieki apseko gan augstākās, gan zemākās klases uzņēmumus, lai saprastu, cik lielā mērā cenas svārstījušās pēdējā gada laikā.

Globālās mobilitātes uzņēmums ECA International arī katru gadu publicē savu pasaules dārgāko pilsētu reitingu. Šī saraksta veidošanā izmantota nedaudz atšķirīga metodika, aplūkojot ikdienas izdevumus, piemēram, īri un sabiedriskā transporta izmaksas, un aprēķinos nav iekļauti luksusa produkti.

Jūnijā publicētajā sarakstā Honkongai jau trešo gadu pēc kārtas tika piešķirts dārgākās pilsētas tituls, bet otrajā vietā ierindota Ņujorka. Tomēr ECA saraksts lielā mērā orientēts uz lielajām pilsētām Āzijā, jo Seula, Šanhaja un citi Austrumāzijas centri iekļuvuši pirmajā desmitniekā.

10 pasaules dārgākās pilsētas dzīvošanai 2022. gadā