Šī bāze, kas atrodas netālu no Armēnijas robežas ar Turciju, ilgu laiku bijusi galvenais simbols Maskavas militārajai ietekmei Dienvidkaukāzā.

“Mēs nekad neesam iekļāvuši darba kārtībā jautājumu par Krievijas militārās bāzes darbību Armēnijā,” preses konferencē norādīja Pašinjans. Taču, ja Maskava vēlētos slēgt savu 102. militāro bāzi Gjumri, Armēnija neiebilstu, paziņoja premjerministrs. “102. militārā bāze neko nedod Armēnijas drošībai,” viņš piebilda.

Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes paziņoja, ka Maskava ir gatava slēgt bāzi jau rīt, ja Armēnija nolemtu, ka tai vairs nav vajadzīga Krievijas militārā klātbūtne. Saskaņā ar 2010. gada līgumu Krievijai ir tiesības uzturēt bāzi līdz 2044. gadam. Tajā atrodas aptuveni 3000 Krievijas karavīru.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu šodien apsūdzēja Erevānu mēģinājumos saraut saites ar Maskavu un paplašināt sadarbību ar NATO.

Attiecības starp ilggadējiem sabiedrotajiem ir krasi pasliktinājušās, Erevānai pārmetot Krievijai, ka tā nespēja aizsargāt Armēniju konfrontācijās ar kaimiņvalsti Azerbaidžānu.

Armēnija ir centusies stiprināt saites ar Eiropas Savienību (ES) un ASV. 2024. gadā tā apturēja dalību Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā un ir spērusi soļus, lai nākotnē, iespējams, kļūtu par ES dalībvalsti.

Šī gada sākumā Maskava noteica virkni aizliegumu un ierobežojumu importam no Armēnijas, tostarp augļiem, dārzeņiem, ziediem un dzērieniem. Brisele piedāvāja Armēnijai atbrīvot no ievedmuitas nodokļiem gandrīz 80% no Armēnijas eksporta uz ES. Tomēr Krievija joprojām ir nozīmīgs tirdzniecības partneris, un Armēnija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursu piegādēm.