Kā jau ziņots, Vācijas valdība otrdien apsūdzēja Krieviju par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā, kur pagājušajā mēnesī tika atrasti droni ar sprāgstvielām.

Notikušais ir pastiprinājis ES un NATO bažas par Krievijas mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas atbalstītājus ar sabotāžu palīdzību.

“Mēs apspriežam Leipcigas uzbrukumus, un ir skaidrs, ka tiem piemīt visas valsts sponsorēta terorisma pazīmes,” atklājot ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi Īrijā, teica ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. “Jautājums ir – ko mēs darīsim šajā sakarā?”

Kallasa paziņoja, ka ES ir izsaukusi Krievijas vēstnieku, un dalībvalstis rīkojas tāpat.

“Mēs neļausim, lai tik smags noziegums paliktu nesodīts,” uzsvēra Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro, piebilstot, ka arī viņš ir izsaucis Krievijas vēstnieku Parīzē.

Kallasa norādīja, ka ES ārlietu ministri apspriedīs sankciju piemērošanu vēl 1600 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

“Redzot šos hibrīduzbrukumus visā Eiropā, es domāju, ka tie ir arī brīdinājums tām valstīm, kas šajā jautājumā nav bijušas tik stingras,” viņa piebilda. “Ja mēs vēlamies izbeigt šo karu, mums visiem ir jākoncentrē savi pūliņi. Jāpāriet uz jaunu līmeni.”

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris aicināja Eiropu darīt vairāk, lai pretotos draudiem no Maskavas. “Mums jāapsver, kādas iespējas mums ir pieejamas, un jāreaģē, jo ir acīmredzams, ka Krievija neredz politiskās sekas, ko rada pret mums vērstās hibrīdaktivitātes,” uzskata Budris.

“Viņi neatturēs mūs ne no atbalsta sniegšanas Ukrainai, ne no spiediena izdarīšanas pret Krieviju. Gluži pretēji – mums šis spiediens ir jāpastiprina,” uzsvēra ministrs.