Pētījumu veica Viļņas universitātes Dzīvības zinātņu centra pētniece Dr. Renata Gudjukaite (Renata Gudiukaitė), kur paņemto paraugu rezultāti kopumā nepārsteidz, jo visi šie pakomāti atrodas tirdzniecības centros vai veikalos, kuros apgrozās daudz cilvēku, un pieder uzņēmumiem, kas sniedz kurjeru pakalpojumus, ko sabiedrībā īpaši pandēmijas laikā bieži izmanto.

”Nav nekāds jaunums, ka nauda, durvju rokturi, lifta pogas, datoru un bankomātu klaviatūra, kā arī citi priekšmeti, kur pieskaras daudz cilvēku, var būt infekcijas avots.

Mūsu pētījums liecina, ka arī pakomātu virsmas un to ekrāni arī ir mokrobioloģiski piesārņoti, tāpēc būtiski neaizmirst par roku dezinfekciju un citiem papildu drošības pasākumiem,” saka Dr. Renata Gdjukaite.

Viņa pauž, ka mikrobioloģiskā piesārņojuma līmenis ir tieši saistīts ar pakomāta atrašanās vietu – vislielākā koncentrācija novērota vietās, kur garām iet lielākas cilvēku plūsmas jeb – jo tirdzniecības vieta ir lielāka, jo vairāk iedzīvotāju to izmanto un attiecīgi atstāj arī vairāk ”pēdu” uz pakomātiem.

Dr. R. Gudjukaite vērš uzmanību, ka ir nepieciešami papildu pētījumi par prokariotu molekulāro taksonomiju un molekulāro bioloģiju, lai precīzi identificētu pētāmajā vidē konstatētos mikroorganismus un varētu spriest par to apdraudējumu cilvēka veselībai, tomēr uzsver, ka, lai nodrošinātu vides tīrību un sabiedrības drošību, ir jāvelta laiks un resursi, lai dezinficētu pakomātu ekrānus, jo tās ir vienas no virsmām, kurām cilvēki pieskaras visbiežāk.

Pēc dr. R. Gudjukaites vārdiem, izmantojot pakomātus, ir spēkā tie paši noteikumi, kā citās sabiedriskās vietās, piemēram, ieteicams valkāt vienreizējos cimdus, dezinficēt rokas, un, ja iespējams, – arī pašu pakomāta ekrānu.

Arī pēc sūtījuma nosūtīšanas vai saņemšanas ieteicams rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm un nepieskarties sejai vai brūču vietām uz ādas, lai izvairītos no bīstamu mikroorganismu iekļūšanas organismā.

”Protams, daudzi teiks, ka mēs ar šiem mikroorganismiem saskaramies nepārtraukti un ka tas nav bīstami, tomēr aukstajā sezonā, kad imunitāte ir novājināta un palielinās elpceļu saslimšanu risks, šie ”nevainīgie” mikroorganismi var kļūt par vēl vienu infekciju avotu.

Papildu aizsardzība šajā situācijā noteikti nāks tikai par labu,” saka zinātniece.

Pašreiz tirgū tiek piedāvāts arī bezkontakta pakomātu pakalpojums, kad sūtījums nonāk pakomātā, pircējs saņem īsziņu ar saiti uz QR kodu, un viņam atliek tikai parādīt to kameras priekšā, lai saņemtu sūtījumu, un durtiņas atveras pašas. ”Šī tehnoloģija ļauj izvairīties no ierastā pieskāriena pakomāta ekrānam un ietaupa laiku, ko lietotāji parasti tērē komandu izpildei pakomāta ekrānā. Esam aprēķinājuši, ka sūtījuma saņemšanas laiks saīsinās no 30–45 līdz 3–5 sekundēm,” saka inovāciju ieviesušā uzņēmuma ”Venipak” vadītājs Justs Šablinsks (Justas Šablinskas), ”uzsākt bezkontakta pakomātu tīkla izveidi mūs īpaši pamudināja e-komercijas uzņēmumu novērojumi, ka pircēji, kas izmanto šo uzņēmumu pakalpojumus, arvien biežāk izvēlas nevis piegādi līdz durvīm, bet gan patstāvīgu saņemšanu pakomātos.”

Viņaprāt, šī drošā pakomātu alternatīva pandēmijas laikā ir attaisnojusies divkārt, jo patērētājiem drošība ir kļuvusi ne mazāk svarīga par ātrumu.