Trīs valstis ar lielākajiem tēriņiem – ASV, Ķīna un Krievija – kopā iztērēja 1,48 triljonus dolāru, kas ir nedaudz vairāk par pusi no pasaules kopējiem izdevumiem.

Izdevumi, salīdzinot ar 2024. gadu, pieauga par 2,9%, neraugoties uz samazinājumu ASV, kur tēriņi ir pasaulē lielākie.

Tēriņu samazinājumu ASV ar uzviju kompensēja pieaugums Eiropā un Āzijā, pasaulei piedzīvojot “vēl vienu karu un pieaugošas spriedzes gadu”, norādīja pētnieks Lorenco Skaracato.

ASV iztērēja 954 miljardus dolāru, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2024. gadā, galvenokārt tāpēc, ka netika apstiprināta jauna finansiālā militārā palīdzība Ukrainai.

Tomēr sagaidāms, ka šis samazinājums būs īslaicīgs, jo ASV Kongress apstiprinājis vairāk nekā triljona dolāru izdevumus 2026. gadam, kas 2027. gadā varētu pieaugt līdz 1,5 triljoniem dolāru, ja tiks pieņemts ASV prezidenta Donalda Trampa budžeta priekšlikums.

Galvenais globālā pieauguma virzītājspēks bija Eiropa, ieskaitot Krieviju un Ukrainu, kur izdevumi pieauga par 14%, sasniedzot 864 miljardus dolāru.

“To nosaka divi galvenie faktori. Viens ir patlaban notiekošais karš Ukrainā, bet otrs ir ASV samazinātā iesaiste Eiropā,” skaidroja Skaracato.

ASV “mudina Eiropu vairāk rūpēties par savu aizsardzību”, norādīja pētnieks.