Pētnieki no Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes un Šveices analizēja apstākļus 12 lielākajās Eiropas pilsētās no 23.jūnija līdz 2.jūlijam.

Viņi lēš, ka desmit dienu laikā no karstuma, visticamāk, nomira aptuveni 2300 cilvēku, un aptuveni divas trešdaļas no šiem nāves gadījumiem – aptuveni 1500 – ir saistīti ar klimata pārmaiņām.

Temperatūra daudzās pilsētās šajā laika periodā paaugstinājās līdz ekstrēmam līmenim, bieži pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija.

Ja nebūtu globālās sasilšanas, kas, kā norādīts pētījumā, paaugstināja gaisa temperatūru pilsētās vēl par vienu līdz četriem grādiem pēc Celsija, pēc zinātnieku aplēsēm no karstuma būtu miruši aptuveni 800 cilvēku.

Nesenais karstuma vilnis sevišķi smagi ietekmēja gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām. Pētnieki aplēsuši, ka 88% no nāves gadījumiem bija cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem.