Iniciatīva LEAP (Low-Cost Effectors and Autonomous Platforms) domāta, lai uzlabot mūsu kolektīvo drošību NATO ietvaros, vienlaikus stiprinot sadarbību Eiropā, norādīts piecu Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministru un ministru vietnieku kopīgajā paziņojumā.

Polija jau sadarbojas ar Ukrainu dronu tehnoloģiju jomā, īstenojot kopīgas militārās apmācības programmas un ražošanas projektus.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs norādīja, ka dronu sistēmas ir revolucionizējušas karu Ukrainā un jau izraisījušas izmaiņas bruņojuma stratēģijās.

Dronu plašā izmantošana frontes līnijās un arvien dziļāk aiz tām ir piespiedusi pārkalibrēt pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Nav rentabli izmantot dārgas raķetes, lai notriektu dronus, tāpēc ir jāizstrādā jaunas, lētākas sistēmas.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka projekta mērķis ir “ātri un lēti izstrādāt inovatīvas sistēmas, jo īpaši aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem, un pēc tam tikpat ātri tās ražot lielā skaitā”.

Lielbritānijas valsts ministrs Lūks Pollards atklāja, ka katra no piecām valstīm, kas iesaistījusies šajā iniciatīvā, ir uzņēmusies daudzu miljonu dolāru saistības, lai attīstītu tehnoloģiju, kas nepieciešama, lai 12 mēnešu laikā sāktu jaunās sistēmas komponentu ražošanu.

“Mums ir viens no labākajiem gaisa apdraudējumu notriekšanas līdzekļu kopumiem uz visas planētas. Problēma ir efektīvi notriekt relatīvi lētas raķetes, dronus un citus draudus, ar kuriem mēs saskaramies. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs samērojam draudu izmaksas ar aizsardzības izmaksām,” skaidroja Pollards.

Kad 2025. gada septembrī Polijas gaisa telpā ielidoja Krievijas droni, Varšava un tās NATO sabiedrotie izmantoja vairākus miljonus dolāru vērtu iznīcinātāju, lai reaģētu uz droniem, kas izmaksā tūkstošus un kas galu galā nogāzās Polijas laukos.