“Ap Jauno gadu mēs plānojam panākt vienotu izpratni ar kādu partnervalsti ārpus Eiropas Savienības,” paziņoja Dānijas migrācijas ministrs Mortens Bodskovs, bet neatklāja, par kuru valsti ir runa.

Bodskovs šodien Kopenhāgenā tikās ar kolēģiem no Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Grieķijas, lai apspriestu deportācijas centru izveidi ārpus Eiropas Savienības.

“Tas ir svarīgs solis ceļā uz efektīvāku patvēruma un migrācijas sistēmu,” uzsvēra Bodskovs.

Jūnijā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja stingrākus migrācijas noteikumus, piešķirot varasiestādēm daudz plašākas aizturēšanas pilnvaras un atļaujot izveidot “atgriešanās centrus”.

Kurās valstīs tiks izveidoti šādi centri, pagaidām netiek atklāts, bet Uganda un Ruanda tiek uzskatītas par ticamiem variantiem.

Lielbritānija atteicās no plāna deportēt nelegālos migrantus uz Ruandu, savukārt Itālijas pārvaldītās migrantu reģistrācijas iestādes Albānijā saskārās ar juridiskām problēmām.

Grieķijas migrācijas ministrs Tans Plevris teica, ka mērķis ir “līdz 2027. gadam nodrošināt atgriešanās centra darbību kādā valstī ārpus Eiropas Savienības”, piebilstot, ka sarunas virzās uz priekšu.

Dānija iepriekš paziņoja, ka ir gatava nosūtīt atraidītos patvēruma meklētājus uz šādiem centriem līdz 2027. gada beigām, nevis sākumam.

Bodskovs atzinīgi novērtēja progresu, kas panākts “atgriešanās centru” izveidošanai.

“Kad mēs sākām šīs debates, (..) mūs izsmēja, cilvēki teica, ka tas ir pilnīgi nereāli,” atgādināja Bodskovs.

“Bet šodien mēs esam šeit.”

Piecas valstis norādīja, ka šis modelis palīdzēs padarīt migrācijas sistēmu cilvēcīgāku.

“Tas būs arī līdzeklis, lai izjauktu cinisko migrantu kontrabandistu biznesa modeli, kuri izmanto neaizsargātus cilvēkus, kuri riskē ar savu dzīvību bīstamajā ceļā uz Eiropu,” teikts valstu kopīgajā paziņojumā.

Bodskovs norādīja, ka šie centri nebūs nometnes.

“Mēs runājam par iespējām dot jaunas izredzes nelegālajiem migrantiem, kuri šobrīd nevar atgriezties savā dzimtenē un kuriem nav juridiska pamata uzturēties mūsu valstīs,” viņš skaidroja.

Ruanda augustā apstiprināja, ka ir sākusi sākotnējās sarunas par šo jautājumu ar vairākām Eiropas valstīm, bet neatklāja, ar kurām.

Ne visas ES dalībvalstis atbalsta šo ideju.

Francijas prezidents Emanuels Makrons to noraidīja kā neefektīvu un nesaderīgu ar Eiropas vērtībām.