Separātistu “amatpersonām” uzdots lūgt Krievijas Federācijas padomi un Valsts domi “īstenot pasākumus, lai aizsargātu Piedņestru no pieaugošā Moldovas spiediena,” teikts rezolūcijā, ko citē vietējās krievu aģentūras.

Šauro zemes strēmeli Dņestras kreisajā krastā, kas starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, prokrieviskie separātisti kontrolē kopš PSRS sabrukuma.

Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Rezolūcijā apgalvots, ka Kišiņeva pret separātistu kontrolēto reģionu izvērsusi “ekonomisko karu” un bloķējusi vitāli nepieciešamo importu, cenšoties šo teritoriju pārvērst par “geto”.

Tā dēvētais Piedņestras ārlietu ministrs Vitālijs Ignatjevs paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība šo rezolūciju nedrīkstot ignorēt.

Rezolūcija pieņemta dienu pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina ikgadējās uzrunas parlamentā par stāvokli valstī.

Pēdējo reizi Piedņestras separātisti šādu deputātu kongresu sasauca 2006. gadā, kad tika izsludināts referendums par integrāciju Krievijā.

Lai gan pārliecinošs vairākums referenduma dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Krievijai, Maskava tā iznākumu tolaik faktiski ignorēja.

Taču šobrīd prasība pēc Krievijas “aizsardzības” tiek salīdzināta ar situāciju 2022. gada februārī, kad Krievijas atkārtotā iebrukuma priekšvakarā Maskavas “aizsardzību”pieprasīja prokrievisko kaujinieku bandas Ukrainas austrumos.

Neskatoties uz to, Moldovas valdības pārstāvis izteicies, ka “no Kišiņevas situācija izskatās mierīga (..). Piedņestras teritorijā nav eskalācijas un situācijas destabilizācijas draudu. Tā ir kārtējā kampaņa histērijas radīšanai.”