Pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad decembrī pret korupciju vērsto protestu rezultātā krita konservatīvo veidotā valdība.

Radevs, kas pauda atbalstu protestētājiem, janvārī paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata, kurā viņš aizvadījis jau desmit gadus.

Pagaidām nav skaidrs, vai vēlēšanās Radevs pats kandidēs uz vietu parlamentā.

“Šodien mēs Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrējām koalīciju “Progresīvā Bulgārija”, lai piedalītos parlamenta vēlēšanās,” sociālās saziņas vietnē “Facebook” paziņoja 62 gadus vecais politiķis.

Viņš apgalvo, ka jaunā koalīcija “demontēs oligarhisko un korumpēto modeli” un “atsauksies brīvības, solidaritātes un taisnīguma aicinājumam”, lai “Bulgāriju attīstītu kā modernu, demokrātisku Eiropas valsti”.

Februārī veiktās aptaujas liecina, ka Radeva vadītā trīs kreiso partiju koalīcija varētu vēlēšanās uzvarēt, izcīnot aptuveni trešdaļu balsu.

2016. gada vēlēšanās Radevu atbalstīja sociālisti, kas tradicionāli ieturējuši prokrievisku pozīciju.

Viņa atbalsts pret korupciju vērstajiem protestiem, kas noveda pie politiskās krīzes, ko joprojām nav izdevies pārvarēt, palīdzēja Radevam saglabāt savu popularitāti un 2021. gadā panākt savu ievēlēšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Radevs apšauba arī militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Februārī sniegtajā intervijā vācu laikrakstam “Berliner Zeitung” viņš izteicās, ka dotu priekšroku lielākai diplomātijas lomai, lai izbeigtu Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

“Līdz šim mēs pamatā esam koncentrējušies uz militāro un ekonomisko atbalstu, neizsmeļot visus iespējamos diplomātiskos instrumentus,” norādīja Radevs.