Ja šis projekts tiktu atbalstīts, cauruļvadu paplašināšana varētu kļūt par vienu no lielākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā.

“Cauruļvadu divkāršais pielietojums (..) sniedz iespēju palielināt drošību visam NATO austrumu flangam, tāpēc šī ir arī iespēja man un visai Centrāleiropai vēlreiz izvirzīt šo jautājumu,” apmeklējot NATO samitu Ankarā, paziņoja Navrockis.

Augsta līmeņa NATO amatpersonas ir aicinājušas pagarināt alianses Aukstā kara laikā izbūvēto degvielas cauruļvadu tīklu par simtiem kilometru virzienā uz Poliju un Baltijas valstīm un paredzēt turpmāku pagarināšanu uz ziemeļiem virzienā uz Somiju un uz dienvidaustrumiem virzienā uz Rumāniju.

Tomēr šādam projektam būtu jāpārvar ievērojami šķēršļi, un, kā norāda žurnāls “Der Spiegel”, tā aptuvenās izmaksas aplēstas uz 21 miljardu eiro, bet pabeigšanai būtu nepieciešami 20 līdz 25 gadi.

Pašlaik cauruļvadi stiepjas 10 000 kilometru garumā, tie ieguldīti 80 centimetru dziļumā zem zemes un šķērso 12 valstis, bet beidzas Rietumvācijā, kur apgādā militārās bāzes, tostarp ASV Ramšteinas gaisa bāzi, kā arī lielākos civilos transporta mezglus, piemēram, Vācijas lielāko lidostu Frankfurtē.

Sākotnēji cauruļvadu tīkls tika būvēts, lai galvenokārt apgādātu Rietumu gaisa spēkus konflikta gadījumā ar Padomju Savienību.

Kā liecina Polijas Austrumu pētījumu centra veiktais pētījums, kara laikā gaisa spēkiem paredzēts līdz 85% no kopējā bruņoto spēku degvielas patēriņa.

NATO cauruļvados plūstošo reaktīvo degvielu var izmantot arī sauszemes transportlīdzekļi, jo, sajaucot to ar piedevām, tā kļūst piemērota kravas automašīnām un tankiem, kas parasti darbojas ar dīzeļdegvielu.

Tīkla paplašināšana palīdzētu arī novērst uzglabāšanas jaudas trūkumu, jo cauruļvadā esošā degviela papildina degvielu, kas atrodas uzglabāšanas tvertnēs.

Saskaņā ar NATO aplēsēm pilna mēroga konfliktā ik dienu būtu nepieciešami simtiem tūkstošu kubikmetru degvielas.

Tādēļ degviela un munīcija ir kritiskākie apgādes elementi.

Saskaņā ar Polijas domnīcas pētījumu NATO degvielas patēriņš konflikta gadījumā, visticamāk, pārsniegtu esošās infrastruktūras jaudu vēl pirms pilna mēroga karadarbības sākuma, ņemot vērā sauszemes spēku pārvietošanos, gaisa transporta operācijas un iznīcinātāju lidojumus.