“Mēs redzam notikumus Ukrainā un to, ka karā Krievijai šobrīd neklājas labi,” viņš teica laikrakstam “Rzeczpospolita”.

“Tas rada bažas, ka Maskava varētu vēl vairāk saasināt situāciju,” Šota piebilda.

Viņš sacīja, ka ierobežots uzbrukums Baltijas valstīm varētu izpausties kā tā sauktie “mazie zaļie cilvēciņi”, kā tika dēvēti Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm, kuri 2014. gadā pārņēma kontroli pār Ukrainas Krimas pussalu.

“Krievija sistemātiski pārkāpj sarkanās līnijas, lai pārbaudītu NATO reakciju,” paziņoja Šota.

“Šādu provokāciju izmaksas ir zemas, savukārt alianse reaģē galvenokārt ar politiskiem pasākumiem, kas veicina turpmāku eskalāciju,” viņš paskaidroja.

Arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pagājušajā nedēļā brīdināja par iespējamām Krievijas operācijām, kurās tiek slēpts to patiesais veicējs vai mērķis.

“Mums ir jāpaziņo [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam, ka mēs zinām, ko viņš plāno, un ka mūs nepiemānīs, un ka tas būtu pilnīgi nepieņemami, un mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru,” viņš sacīja ASV raidorganizācijai CBS.

Putins un citas amatpersonas Maskavā vairākkārt ir teikušas, ka Krievijai nav nodoma uzbrukt NATO teritorijai.

Tomēr vairāku NATO valstu izlūkdienesti un armijas ir paudušas bažas par iespējamu eskalāciju, lai gan izteiktajiem brīdinājumiem nav vienotas laika un mēroga prognozes.