Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. aprīlī parakstīja mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu.

Jaunajā likumā paredzēti arī stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas armijā un noteikts, ka vīriešiem ir pienākums atjaunināt militāro reģistrācijas informāciju varasiestādēs.

Zelenskis šomēnes parakstīja atsevišķu likumu, ar kuru samazināja mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem.

Ukraina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārtrauks izsniegt jaunas pases vīriešiem mobilizācijas vecumā, kas dzīvo ārvalstīs, un apturēs konsulāro pakalpojumu sniegšanu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas dzīvo ārzemēs.

Polija oficiāli devusi pagaidu patvērumu 950 000 ukraiņu un šajā ziņā ir otrajā vietā aiz Vācijas. Saskaņā ar ANO datiem Polijā atrodas desmiti tūkstoši ukraiņu iesaukuma vecumā.

“Mēs noteikti neaizsargāsim tos, kuri izvairās no iesaukšanas,” valsts televīzijas kanālam TVP sacīja Šejna. Viņš piebilda, ka Varšava nav saņēmusi no Ukrainas nekādu oficiālu lūgumu attiecībā uz mobilizācijas vecuma vīriešiem.

“Kad Ukraina vērsīsies pie Polijas ar lūgumu, mēs rīkosimies saskaņā ar Polijas un Eiropas tiesībām,” paziņoja ārlietu ministra vietnieks.

Polijas un Lietuvas aizsardzības ministri pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās varētu palīdzēt Ukrainai atgriezt vīriešus iesaukuma vecumā.

“Viss ir iespējams,” televīzijai “Polsat” sacīja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, atbildot uz jautājumu, vai Varšava piekristu, ja Ukraina lūgtu palīdzību. Šodien viņš aicināja rast “Eiropas risinājumus” šajā jautājumā.

“Es zinu, ka sarunas starp Kijivu un Briseli par šo tematu turpinās,” sacīja ministrs, piebilstot, ka rīcība “Eiropas līmenī nodrošinās pilnīgu efektivitāti”.

Pēc tam, kad Krievija 2022. gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, simtiem tūkstošu ukraiņu aizbēga no valsts, un lielākā daļa no viņiem devās bēgļu gaitās caur Poliju.