Kopumā mēri tika ievēlēti 748 pašvaldībās, tai skaitā Krakovā, Poznaņā, Žešovā un Vroclavā.

Pēc balsošanas beigām svētdienas vakarā tika publicētas nobalsojušo aptaujas, taču oficiālie rezultāti vēl nav zināmi.

Krakovā, kuras vēlēšanām bija pievērsta vislielākā uzmanība, aptaujas nespēja noteikt uzvarētāju.

Pašvaldību un reģionālās vēlēšanas tiek uzskatītas par pārbaudījumu premjerministra Donalda Tuska vadītajai Pilsoniskajai koalīcijai četrus mēnešus pēc tam, kad tā nāca pie varas pēc parlamenta vēlēšanām.

Pašvaldību vēlēšanu pirmajā kārtā 7. aprīlī Tuska vadītā koalīcija guva labus panākumus lielajās pilsētās, tai skaitā Varšavā, kur koalīcijas kandidāts Rafals Tšaskovskis tika atkārtoti ievēlēts par mēru.

Tomēr kopumā Pilsoniskajai koalīcijai neizdevās gūt izšķirošu uzvaru.

Opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), kas bija pie varas valstī no 2015. līdz 2023. gadam, vojevodistu seimiku vēlēšanās saņēma 34,3% balsu, bet Pilsoniskā koalīcija – 30,6% balsu.

Pilsoniskā koalīcija ir populāra galvenokārt pilsētās, savukārt partijai “Likums un taisnīgums” ir spēcīgāks atbalsts konservatīvajos lauku apvidos, īpaši valsts austrumos.

Pašvaldību vēlēšanas tiek uzskatītas arī par indikatoru, kas varētu liecināt par jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu.