Gan Varšava, gan Prāga pēdējo mēnešu laikā piedāvā jaunus veidus, kā cīnīties ar nelegālo imigrāciju, un prasa pārskatīt ES jauno imigrācijas politiku, kurai vajadzētu stāties spēkā 2026. gadā.

Pēc sarunām ar savu poļu kolēģi Donaldu Tusku Čehijas premjerministrs Petrs Fiala norādīja, ka tā dēvētais ES imigrācijas pakts ir nepietiekams, un aicināja īstenot “stingrāku un ātrāku patvēruma politiku”.

“Mēs vēlamies pastiprināt repatriācijas politiku, kas nav pietiekama. Mēs vēlamies pastiprināt cīņu pret [cilvēku] kontrabandistiem un nelegālās imigrācijas organizatoriem,” uzsvēra Fiala.

Savukārt Tusks aicināja uz “ļoti nopietnām debatēm” par migrāciju nākamajā ES samitā.

“Kopā mums jāpārliecina citi partneri ES (..), ka ES uzdevums ir aizsargāt ārējās robežas un samazināt nelegālo imigrāciju līdz minimumam,” žurnālistiem Prāgā norādīja Tusks, piebilstot, ka tas arī tiks darīts.

Viņš norādīja, ka ES ir jāaizsargā no nelegālo imigrantu viļņa, ko arvien lielākā mērā organizē ārējie spēki.

Polija ir viena no valstīm bloka austrumu pierobežā, kas spiesta atvairīt nelegālo imigrantu uzplūdus, kurus organizē Baltkrievija un Krievija, izmantojot to kā hibrīdkara metodi.

Kopš 2021. gada tūkstošiem nelegālo imigrantu, pamatā no Tuvajiem Austrumiem, mēģina no Baltkrievijas iekļūt ES, nelikumīgi šķērsojot Polijas robežu.

“Katru dienu tūkstošiem poļu karavīru, policistu, robežsargu nevis sargā [robežu], bet cīnās pret [Baltkrievijas diktatora Aleksandra] Lukašenko režīma organizēto spiedienu,” norādīja Polijas premjers, atzīstot, ka tas drīzāk atgādina karu, nevis normālu robežas politiku.

“Katru dienu skan šāvienu,” uzsvēra Tusks.

Līdzīgu spiedienu, lai gan ne tik vērienīgu, pieredz arī Lietuva Latvija, kā arī Somija.