“Mēs piekrītam idejai stiprināt gaisa telpas aizsardzību virs visas ES un esam gatavi izskatīt ārējus priekšlikumus vai risinājumus, bet mūsu prioritāte ir nacionālie projekti,” klāsta amatpersona.

Ministrija novembrī paziņos par investīcijām tehnoloģijās, kas paredzētas, lai pamanītu un neitralizētu ienaidnieka dronus.

Ministra vietnieks neprecizēja investīciju apjomu, bet norādīja, ka mērķis ir panākt, lai Polijas uzņēmumi saņemtu vismaz pusi no līgumiem.

ES “dronu mūris” nākotnē varētu papildināt Polijas sistēmu, uzsver Tomčiks.

Ministrija plāno izmantot ES jauno aizsardzības aizdevumu programmu SAFE, lai finansētu valsts pretdronu vairogu.

Valdība vēlas, lai pirmās jaunās nacionālās pretdronu sistēmas kapacitātes sāktu darboties trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma, bet visa sistēma pilnībā darbotos divu gadu laikā.

Polija aktīvāk sākusi reaģēt uz krievu dronu un raķešu tuvošanos tās robežām kopš 10. septembra, kad tās teritorijā ielidoja vismaz 19 krievu lidroboti. Vairāki no tiem tika notriekti.

Kopš tā laika arī NATO aktivizējusi centienus austrumu flanga dalībvalstu gaisa telpas aizsardzībai.