“Nav tā, ka NATO spēku klātbūtne Ukrainā būtu neiedomājama,” Sikorskis rakstīja platformā “X”, kas agrāk bija pazīstama kā “Twitter”.

“Es apsveicu Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvu, jo tā ir par to, ka baidās [Krievijas diktators Vladimirs] Putins, nevis mēs baidāmies no Putina,” viņš norādīja.

Polija ir bijusi cieša Ukrainas sabiedrotā pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Sikorska pozīcija ir pretēja Polijas premjerministra Donalda Tuska pagājušajā nedēļā Prāgā paustajam, ka Polija neplāno nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.

Tusks uzsvēra, ka galvenā uzmanība ir jāvelta pēc iespējas lielākam atbalstam Ukrainai tās militārā cīņā pret Krievijas iebrukumu.

Polijas prezidents Andžejs Duda un premjerministrs Tusks otrdien dosies uz Vašingtonu, kur cer panākt lielāku ASV palīdzību Ukrainai.

Makrons 26. februārī Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

“Taču neko šajā dinamikā nevar izslēgt. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai garantētu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā,” paziņoja Makrons.

Viņa izteikumi ātri izpelnījās negatīvu reakciju vairākās NATO dalībvalstīs.

Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī, komentējot Makrona izteikumus, sacīja, ka tie ir “izrauti no konteksta”.