Līdzīgu viedokli paudušas arī citas augstākās Eiropas aizsardzības un izlūkošanas amatpersonas.

“Krievija ir izvēlējusies ceļu, kas ir ilgtermiņa konfrontācija,” nesen izteicās Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Kaupo Rosins.

Krievija, iespējams, sagaida konfliktu ar NATO “tuvāko desmit gadu laikā”, atzina Rosins, norādot, ka pašreizējā Ukrainas kara dēļ tūlītējs militārs uzbrukums joprojām ir mazticams.

“Krievija gatavojas konfliktam ar NATO, pilnībā apzinoties, ka alianse ir aizsardzības struktūra,” debatēs par godu 25.gadadienai kopš Polijas pievienošanās NATO sacīja Kukula.

Vēlāk viņš norādīja, ka Krievijas gatavību uzbrukt nosaka trīs faktori: ideoloģija, aizsardzības potenciāls un iespējas. Pēdējais ir vismazāk paredzamai no trim faktoriem, viņš piebilda.

“Krievija ir oportūnistiska un izmantos jebkuru iespēju un jebkuru radušos vājumu, ko var operatīvi izmantot, lai sasniegtu savas intereses,” uzskata Kukula.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, aizsardzība ir kļuvusi par Eiropas politikas centrālo jautājumu, dalībvalstīm ne tikai atbalstot Kijivu, bet arī palielinot savas militārās spējas. Saskaņā ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga sacīto 18 no 31 NATO dalībvalsts šogad aizsardzībai tērās vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).