Nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” atradās pie varas Polijā no 2015. līdz 2023. gadam. Šajā laikā partijai tika pārmesta atkāpšanās no demokrātijas principiem un Polijas nostādīšana uz neliberāla ceļa.

Pusnaktī beidzās ultimāts, kurā visiem PiS biedriem tika prasīts atteikties no dalības iekšējās apvienībās.

“Apmēram trīsdesmit (..) mūsu partijas deputāti ir izstājušies no partijas,” paziņoja Kačiņskis, norādot, ka otrdien notiks politiskās komitejas sēde, kurā tiks ņemts vērā šis fakts.

Lai gan deputāti formāli nav izstājušies no partijas, Kačiņskis norādīja, ka viņu atteikšanās parakstīt dokumentu, kurā tiktu noraidītas iekšējās frakcijas, ir pielīdzināma aiziešanai. “Visi zināja, ko viņi paraksta, un visi zināja, kādas būs sekas, ja neparakstīs. Tāpēc viņi pieņēma šādu lēmumu,” viņš piebilda.

Kačiņskis skaidroja, ka konflikta sakne esot pirms dažām nedēļām izteiktais priekšlikums sadalīt PiS. Tādēļ “šajā situācijā mēs nevarējām uzskatīt šo apvienību par kaut ko citu kā vien par daļu no šā plāna – plāna sadalīt partiju,” viņš piebilda. Runa ir par apvienību “Attīstība Plus”, ko aprīlī nodibināja bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tā tika izveidota kā platforma cilvēkiem, kuri vēlas paplašināt PiS pievilcību ārpus tās tradicionālās nacionālkonservatīvās vēlētāju bāzes, taču Kačiņska sabiedrotie baidās, ka tā varētu kļūt par pamatu konkurējošai partijai.

Moraveckis šorīt paziņoja, ka joprojām ir PiS biedrs, taču nepakļausies prasībai parakstīt “lojalitātes solījumu”. Viņš skaidroja, ka politiskās partijas attīstītās demokrātijās bieži sadarbojas ar apvienībām un domnīcām, kas piesaista cilvēkus, kuri nevēlas oficiāli pievienoties partijai.

Bijušais premjerministrs atklāja, ka devis garantijas, ka “Attīstība Plus” neveidos jaunu partiju, neizveidos konkurējošas vietējās struktūras un neveiks atsevišķu politisko darbību. Viņš uzsvēra, ka tās mērķis ir atgūt bijušos PiS vēlētājus un piesaistīt jauniešus.

Kačiņskis, kas nodibināja PiS 90. gadu sākumā kopā ar dvīņubrāli, ir stingri turējis varas grožus savās rokās, nepieļaujot gandrīz nekādas domstarpības partijas rindās. Šī konfrontācija ir viena no nopietnākajām partijas iekšējām krīzēm pēdējo gadu laikā un apdraud tās centienus atgriezties pie varas pēc zaudējuma 2023. gada parlamenta vēlēšanās premjerministra Donalda Tuska koalīcijai.