Premjerministra Donalda Tuska koalīcija pieņēma šo likumprojektu, lai nodrošinātu, ka KRS locekļus ieceļ nevis politiķi, bet tikai un vienīgi tiesneši. KRS ir struktūra, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai, uzrauga tiesnešu ētikas kodeksa ievērošanu un izvērtē tiesnešu amatu kandidātus.

Valdības likumprojekta mērķis bija atcelt reformu, ko īstenoja konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), kas atradās pie varas Polijā no 2015. līdz 2023. gadam. Saskaņā ar PiS veiktajām izmaiņām 15 KRS locekļus pirmo reizi izraudzījās politiķi.

PiS pastāvīgi bija nesaskaņas ar Eiropas Savienību (ES), kas uzskatīja Polijas tiesu varas neatkarību par apdraudētu, līdz 2023. gadā varu pārņēma Tuska liberālā valdība.

Lai gan Navrockis oficiāli ir bezpartejisks un nav PiS biedrs, viņš pretojas centieniem izbeigt iepriekš veiktās tieslietu sektora reformas.

Navrockis platformā “X” paziņoja, ka uzliek veto likumprojektam, kas paredz atgriezt veco kārtību. Viņš sacīja, ka tas “nepārprotami ir antikonstitucionāls un varētu tikt izmantots kā instruments, lai atstādinātu tiesnešus, no kuriem pašreizējā valdība baidās”.

Polijas tieslietu ministrs Valdemārs Žureks nodēvēja prezidenta veto par politiska rakstura soli.

Navrockis ir uzlicis veto rekordlielam skaitam parlamenta pieņemto likumu, kā dēļ valdošā koalīcija pārmet viņam “likumdošanas sabotāžu”.

Viņš ir arī atteicies iecelt amatā un paaugstināt tiesnešus, vēstniekus un slepeno dienestu aģentus.