Kā norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, pastāv 66% varbūtība, ka līdz 2027. gadam vismaz viena gada vidējā gaisa temperatūra pasaulē sasniegs pusotru grādu virs pirmsindustriālā perioda – 1850.-1900. gada – vidējās vērtības, un 98% varbūtība, ka vismaz viens no nākamajiem pieciem gadiem būs siltākais novērojumu vēsturē.

“Šajā ziņojumā secinātais nenozīmē, ka mēs pastāvīgi pārsniegsim Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 grādu sasilšanas līmeni, jo tas attiecas uz ilggadīgu sasilšanu vairāku gadu garumā. Tomēr PMO ceļ trauksmi, ka mēs arvien biežāk īslaicīgi sasniegsim 1,5 grādu sasilšanas slieksni”, sacīja PMO ģenerālsekretārs Peteri Tālass.

Saskaņā ar Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta izstrādāto ikgadējo globālā klimata ziņojumu

pastāv 32% iespēja, ka nākamo piecu gadu vidējā gaisa temperatūra pārsniegs pusotra grāda sasilšanas slieksni.

PMO ziņojumā minēts, ka globālā vidējā gaisa temperatūra 2022. gadā bija 1,15 grādus augstāka nekā vidēji 1850.-1900. gadā. Pērn samazinājās atvēsinošā La Ninjas ietekme, kas pēdējo trīs gadu laikā nedaudz palēnināja ilgtermiņa sasilšanas tendenci, un 2023. gada martā šī parādība beidzās.

Turpmākajos mēnešos prognozēta El Ninjo parādības attīstība. Ierasti El Ninjo paaugstina pasaules vidējo gaisa temperatūru nākamajā gadā pēc tā attīstības – šajā gadījumā tas būs 2024. gads.

Gaidāms, ka līdz 2027. gadam pasaules vidējā gaisa temperatūra atsevišķos gados būs no 1,1 līdz 1,8 grādiem virs pirmsindustriālā perioda vidējās temperatūras.

Tiek prognozēts, ka nākamo piecu gadu laikā gaisa temperatūras novirze pret 1991.-2020. gada vidējo gaisa temperatūru Arktikā būs trīs reizes lielāka nekā vidēji pasaulē.

Eksperti arī prognozē, ka no 2023. līdz 2027. gadam laikposmā no maija līdz septembrim Sāhelā, Ziemeļeiropā, Aļaskā un Sibīrijas ziemeļos būs lielāks nokrišņu daudzums nekā ierasts, savukārt Amazonē un atsevišķos Austrālijas reģionos šajos mēnešos gaidāms nokrišņu daudzuma samazinājums.