Viņš atzīmēja, ka karadarbībā ar saviem resursiem ir iesaistīta arī Baltkrievija un abas valstis netiek galā ar daudzām problēmām dziļi iekšienē.

Lai arī Krievijas militārās bāzes ir turpat, kur tās bija 2013. gadā, karavīru klātbūtne tajās ir daudz mazāka, jo viņi patlaban karo Ukrainā, sacīja Latvijas armijas komandieris.

Vienlaikus ir jāsaprot un jābūt gataviem tam, ka potenciāla kara beigu vai pamiera gadījumā Krievijas un Baltkrievijas spēki daļēji tiks atvilkti un atgriezīsies atpakaļ savās bāzēs un Latvijas pierobežā, skaidroja Pudāns, apstiprinādams, ka Latvijas armija ar to rēķinās.

Lūgts dalīties ar galvenajiem secinājumiem pēc Krievijai mērķēto Ukrainas dronu ielidošanas Latvijas gaisa telpā un tai sekojošo dezinformācijas vilni no Krievijas medijiem, NBS komandieris skaidroja, ka Kremlis no savas sabiedrības cenšas noslēpt to, ka netiek galā ar uzbrukumiem, līdz ar to krievu sabiedrība tagad redz reālu karu, kas tiek pārnests no Ukrainas arī pie viņiem pašiem.

Pudāns novērojis, ka Krievijas valsts propaganda vairs nekoncentrējas uz naratīviem par to, kā viņi spētu īsā laikā ieņemt Baltiju, bet gan uz to, kā NATO it kā īsteno savus plānus Krievijas apdraudēšanai.

Tādā veidā Krievija sagatavo savu sabiedrību iespējamai nākotnes mobilizācijai un jostu savilkšanai attiecībā uz valsts ekonomiku un pabalstiem, jo tas viss nākotnē varētu būt nepieciešams karadarbības uzturēšanai Ukrainā, minēja NBS komandieris.

Tikmēr Latvija no dronu ielidošanas gaisa telpā ir mācījusies noturēt pastāvīgu gatavību, attīstījusi jaunas procedūras un ziņošanas kārtību.

“Skaidrs, ka šie uzbrukumi, kurus veica Ukraina uz Krievijas teritoriju, paplašina to teritoriju, kurā mums jābūt gataviem reaģēt pret draudiem, un tā ir lielākā atziņa, ko pēdējās nedēļās esam guvuši – līdzšinējo operāciju paplašināt gar visu robežu, daļēji izstiepjot mūsu spējas, daļēji varbūt ekonomējot tās citur,” rezumēja Pudāns.