Ar likumu par kriminālpārkāpumu tiek atzīta armijas diskreditēšana vai aicinājums noteikt Krievijai sankcijas.

Turpmāk Krievijā nelikumīga būs palīdzības sniegšana starptautisku organizāciju, kuru biedre nav Krievija, lēmumu izpildē.

Tas attieksies, piemēram, uz Starptautiskās krimināltiesas, kas 2023.gada aprīlī izdeva Putina aizturēšanas orderi, lēmumiem.

Likuma normu var piemērot arī pret tiem, kas ir nolīgti vai strādā peļņas interesēs.

Cits likums aizliedz “ārvalstu aģentiem” – apzīmējums, ko izmanto, lai vērstos pret Kremļa režīma un Ukrainas ofensīvas kritiķiem – veikt jebkādas izglītības aktivitātes vai būt valsts uzņēmumu valdēs.

Par ārvalstu aģentiem tagad var tikt uzskatīti arī tie, kas palīdz starptautiskām organizācijām, kuras izslēgušas Krieviju vai aicina tai piemērot sankcijas, teikts vienā no Putina parakstītajiem dekrētiem.

Krievija pieņēma likumu par ārvalstu aģentiem 2012.gadā. Lai mazinātu viņu leģitimitāti, cilvēkiem, kuriem piešķirts šis apzīmējums, tas ir jānorāda jebkādiem publiskos paziņojumos, ko viņi sniedz.

Taču pēdējā laikā Maskava ir pastiprinājusi noteikumus, aizliedzot reklāmu “ārvalstu aģentiem” piederošos plašsaziņas līdzekļos un vēršoties pret viņu autoratlīdzību par radošajiem darbiem.

“Ārvalstu aģentu” sarakstā tagad ir aptuveni tūkstotis cilvēku un organizāciju, arī pazīstami mūziķi, rakstnieki un žurnālisti.

Tas ir piespiedis daudzus no viņiem doties trimdā, dažkārt saglabājot īpašumus Krievijā, jo viņiem nācās pēkšņi bēgt.

Pirmdien Putina parakstītie likumi paredz arī īpašumu konfiskāciju tiem, kas notiesāti par apsūdzībāmn pēc šiem likuma pantiem.