“Vakar Vašingtonā mums bija pirmā tikšanās augstāko amatpersonu līmenī par Grenlandes jautājumu,” žurnālistiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē sacīja Rasmusens. “Tā noritēja ļoti konstruktīvā gaisotnē un tonī, un ir plānotas jaunas tikšanās. Tas nenozīmē, ka viss ir atrisināts, bet tas ir labi,” viņš piebilda.

ASV prezidents Donalds Tramps ir izraisījis krīzi attiecībās ar pārējām NATO valstīm, uzstājot, ka Grenlandei, Dānijas autonomajai teritorijai, jābūt ASV kontrolē. Taču Davosā Pasaules ekonomikas forumā Tramps atteicās no militāra spēka izmantošanas šī mērķa sasniegšanai un atmeta nodomu noteikt jaunus muitas tarifus Eiropas valstīm, kas paudušas stingru atbalstu Dānijai.

“Situācija saasinājās, bet tagad mēs esam atgriezušies uz pareizā ceļa. Šodien esmu nedaudz optimistiskāks nekā pirms nedēļas,” norādīja Rasmusens.

Tramps pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka panākta vienošanās par ietvaru, lai nodrošinātu lielāku ASV ietekmi, bet nekas daudz vairāk par šo vienošanos nav zināms.

“Esmu vairākkārt norādījis, ka mēs, protams, izprotam ASV bažas par drošību Arktikā, un mēs vēlamies to risināt ciešā sadarbībā,” sacīja Rasmusens.

Sagaidāms, ka kompromisa ar Vašingtonu ietvaros NATO dalībvalstis pastiprinās savu darbību Arktikā, savukārt Dānija un Grenlande varētu pārskatīt 1951. gada līgumu par ASV karaspēka izvietošanu.

ASV Luiziānas štata gubernators Džefs Landrijs, kurš decembrī tika iecelts par Trampa īpašo sūtni Grenlandē, laikrakstā “New York Times” norādīja, ka pašlaik tiek strādāts pie detaļām.

“Taču ietvars balstās uz 1941. un 1951. gada aizsardzības līgumiem starp ASV un Dāniju, un stiprinās Amerikas, NATO un Grenlandes drošību un no jauna apliecinās senās transatlantiskās aizsardzības saistības,” rakstīja Landrijs. “Tas paplašinātu Amerikas operacionālo brīvību, atbalstītu jaunas bāzes un infrastruktūru, atvieglotu modernu pretraķešu aizsardzības sistēmu, piemēram, Zelta kupola, izvietošanu un izspiestu naidīgo Ķīnas un Krievijas ietekmi,” viņš skaidroja.

Vienlaikus Landrijs uzsvēra, ka “realitāte ir tāda, ka neviena valsts vai valstu grupa nespēj garantēt Grenlandes drošību bez Savienotajām Valstīm”. Landrijs piebilda, ka Tramps atzīst “neērto faktu”, ka “Amerikai ir jāgarantē sev neierobežota un nepārtraukta piekļuve galvenajām stratēģiskajām teritorijām Rietumu puslodē, tostarp gan Grenlandei, gan Panamas kanālam”.

Sākoties sarunām, ASV valsts sekretārs Marko Rubio izteicās, ka sagaida “labu iznākumu” attiecībā uz Grenlandi.