Ja Krievija īstenos agresiju pret Ukrainu, tad pret to varētu ieviest visaptverošas ekonomiskās sankcijas, komentējot Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sēdē notikušo domapmaiņu, aģentūrai LETA atzīmēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš uzsvēra, ka nedēļas otrajā pusē Briselē paredzēta Eiropadome, kur par šo jautājumu spriedīs ES valstu vadītāji. Pēc ārlietu ministra paustā, ES Ārlietu padome uzskata, ka kopā ar ASV, Lielbritāniju un citām līdzīgi domājošām valstīm ir jāgatavojas dažādiem scenārijiem, tostarp arī sliktākajam.

“Domapmaiņa notika, tomēr konkrēti priekšlikumi par sankcijām netika apspriesti. ES Ārlietu padomē pausta vēlme koordinēt rīcību ar transatlantiskajiem partneriem un Lielbritāniju. Savā ziņā ES ārlietu padome bija kā sagatavošanās tālākai diskusijai Eiropadomē,” sacīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs arīdzan atzīmēja, ka daudz tika diskutēts par ES un Āfrikas attiecībām, kā arī par samita gatavošanu nākamā gada februāri. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijai hibrīduzbrukuma apstākļos šis ir būtisks jautājums, jo tiek pieskatīti arī potenciālie migrācijas ceļi no Āfrikas caur Baltkrieviju.

Tāpat ES Ārlietu padomē diskutēts par ES un Centrālāzijas attiecībām un Afganistānu, kas arī ir Latviju interesējošs jautājums, lai varētu īstenot efektīvu robežu kontroli. Tāpat īsa domapmaiņa notikusi par situāciju Baltkrievijā. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka nesen pret Baltkrieviju tika ieviesta sankciju 5.pakete un ES Ārlietu padomē diskutēts par to, kā varētu palīdzēt tiem cilvēkiem, kas patlaban ir Baltkrievijā, atgriezties Irākā.

“Uz Irākas pilsētām reisi lido diezgan regulāri. Mēs runājām arī par nepieciešamību, ja situācija neuzlabosies, spriest par sankciju 6.paketi un darbu ar tā saucamajām trešajām valstīm, lai novērstu šo cilvēku nokļūšanu ES caur Baltkrieviju, kas izmanto migrantus kā ieroci hibrīduzbrukumu apstākļos,” pauda ministrs.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ES Ārlietu padomē ES Augstais pārstāvis Žuzeps Borels sanāksmes dalībniekus informēja par situāciju Ukrainas pierobežā un par situāciju uz ES un Baltkrievijas robežas. Rinkēvičs pauda nostāju, ka uz Krievijas militāra rakstura agresiju ES ir jāatbild atbilstoši, tajā skaitā, ar ekonomiskām un sektorālām sankcijām.

“Attiecībā uz Baltkrieviju mēs novērtējam ES solidaritāti un vienotību, kas, sadarbojoties ar trešajām valstīm un sankcijām, ir jau devusi rezultātus. Ir jāturpina darbs pie tālākām sankcijām, lai tās varam ātri piemērot, ja neredzam uzlabojumus esošajā situācijā. Pēdējie notikumi uz ES un Baltkrievijas robežas uzrāda nepieciešamību arī strādāt pie izmaiņām Šengenas robežu kodeksā, kas ļautu dalībvalstīm atbilstoši reaģēt uz migrāciju instrumentalizējošu hibrīdo apdraudējumu nākotnē,” uzsvēra Rinkēvičs.

Ministri diskutēja par aktuālajiem izaicinājumiem Āfrikas kontinentā un ES kopīgo rīcību Āfrikas valstu atbalstam. Diskusija tika plānota kā gatavošanās 2022.gada februārī paredzētajam ES-Āfrikas Savienības samitam, par ko plānota viedokļu apmaiņa 2021.gada decembra Eiropadomē.

Sanāksmē arī pārrunāja ES un Centrālāzijas attiecību dinamiku ar atskatu uz šogad 22.novembrī Dušanbē notikušo ES-Centrālāzijas ārlietu ministru sanāksmi, īpaši jautājumus, kas saistīti ar ES politiskā dialoga un sadarbības palielināšanu ar reģiona valstīm un savienojamības aktualitātes. Tāpat pārrunāta humāno situāciju Afganistānā un ES atbalstu Afganistānai.

Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES un Centrālāzijas sadarbības paplašināšanai, lai līdzsvarotu citu reģiona valstu ietekmi, it īpaši ņemot vērā pēdējā laika notikumu attīstību Afganistānā un Covid-19 sekas.

“Ir jāveicina ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, kā arī jāsekmē savienojamību ar Centrālāziju, tādējādi stiprinot noturību un stabilitāti plašākā reģionā. Jāizmanto esošās ES un Centrālāzijas sadarbības platformas, kā arī jāraugās, kā ES jaunās iniciatīvas var kalpot abpusējā dialoga stiprināšanai. Reģionālā sadarbība joprojām ir viens no galvenajiem drošības, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem,” akcentēja Rinkēvičs.

Ministrs pauda Latvijas satraukumu par situācijas Afganistānā pasliktināšanos, kas rada draudus reģionālajai drošībai, jo īpaši nopietnas bažas raisa humānā situācija un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, īpaši pret sievietēm un bērniem. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ES ir svarīgi uzturēt dialogu un attīstīt divpusējos kontaktus ar Centrālāzijas partneriem, lai stiprinātu sadarbību Afganistānas krīzes radīto izaicinājumu risināšanā.

“Īpaši jāizmanto mūsu Centrālāzijas partneru ciešās kaimiņattiecības un kontakti, lai stiprinātu mūsu pozīciju un vēstījumus iepretim Afganistānai tādos būtiskos jautājumos kā nelegālā migrācija, cīņa ar terorismu, cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda,” uzsvēra Rinkēvičs.