Rinkēvičs: NATO samits Latvijas drošībai devis partneru apliecinājumus par kolektīvās aizsardzības saistību svarīgumu
NATO samits Turcijā Latvijas drošības stiprināšanai noslēdzies ar pozitīvām ziņām, šādu viedokli sociālajos tīklos pauž Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
LETA
Pēc politiķa vārdiem, lai gan sākotnēji bijušas bažas par diskusiju kvalitāti, to toni un iespējamiem strīdiem, NATO līderu saruna bijusi “ļoti pozitīva”.
Rinkēviča skatījumā, Latvija var būt gandarīta par to, ka “NATO samita deklarācijā ir apliecinājums, ka kolektīvās aizsardzības saistības, NATO līguma 5. pants visiem sabiedrotajiem ir pati svarīgākā lieta”.
Prezidenta vērtējumā būtiski ir arī tas, ka samitā panākta vienošanās par turpmāku atbalstu Ukrainai, jo Ukraina ir Latvijas “pirmā aizsardzības līnija”.
Tāpat Rinkēvičs par svarīgu nosaucis vienošanos par daudz plašāku un intensīvāku sadarbību aizsardzības industrijas jomā.
Pēc Valsts prezidenta paustā, Latvija un pārējās valstis, kas ir sasniegušas 5% izdevumus aizsardzībai, samitā tika pozitīvi novērtētas, tai skaitā no ASV prezidenta Donalda Trampa puses.
Rinkēvičs arī norādījis, ka Latvija saņēmusi apliecinājumu no Kanādas sabiedrotajiem, ka Kanādas spēki Latvijā paliks līdz 2031. gadam, tātad vēl piecus gadus.
Latvijā pastāvīgi būs vairāk nekā 2000 Kanādas karavīru, papildus citu sabiedroto valstu karavīru klātbūtnei.
Valsts prezidents arī akcentējis, ka Kanāda kopā ar Dāniju uzņēmusies plašāku atbildību par daudznacionālo divīziju “Ziemeļi”.
Kopumā prezidents vērtē, ka samits bijis pozitīvs, vienlaikus atzīstot, ka tas nenozīmē, ka nākotnē nebūs kādi strīdi vai retorika.
Rinkēvičs norāda, ka samitā dominējusi sajūta, ka gan Eiropai ir vajadzīga Amerika, gan Amerikai – Eiropa un ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka loma savā aizsardzībā.
Jau vēstīts, ka NATO līderi trešdien samitā Ankarā atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā.
Deklarācijā NATO līderi, tostarp ASV, atkārtoti apstiprināja savu neatlaidīgo apņemšanos ievērot savstarpējās palīdzības klauzulu, kas ietverta alianses līguma 5. pantā.
Kā norādīts deklarācijā, lai novērstu ilgtermiņa draudus, ko Krievija rada eiroatlantiskajai drošībai un stabilitātei, kā arī pastāvīgos terorisma draudus, pērn Eiropas sabiedrotie un Kanāda palielināja savus ieguldījumus galvenajās aizsardzības vajadzībās par vairāk nekā 139 miljardiem ASV dolāru.
Tāpat sabiedrotie atkārtoti uzsver, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicina Irānu pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.
