“Dažos gadījumos tas ir attēlots kā problēma – ASV attālināšanās no saviem sabiedrotajiem. Taču tā nav realitāte,” Rite sacīja pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes.

Vašingtona ir paziņojusi sabiedrotajiem, ka samazina NATO komandieru rīcībā nodotos aktīvus, jo sagaida, ka Eiropas valstis uzņemsies “primāro atbildību” par savu konvencionālo aizsardzību.

“ASV ir pielāgojušas savus solījumus NATO spēku modelim,” paskaidroja Rite.

“Tas galvenokārt nav par to, kur pašlaik atrodas spēki un aktīvi, bet gan par to, kas ko darītu, ja tiktu aktivizēti mūsu aizsardzības plāni,” NATO ģenerālsekretārs piebilda.

ASV un Vācijas mediji ziņoja, ka samazinājumi ietver trešdaļu no 150 ASV F-16 un F-15 lidmašīnām, kas paredzētas NATO, kā arī degvielas uzpildes un izlūkošanas lidmašīnas, bumbvedējus un dronus.

Medijos izskanējis, ka no NATO pieejamajiem ASV spēkiem tiek izņemta arī zemūdene, kas var palaist spārnotās raķetes, kā arī viena no divām lidmašīnu bāzes kuģu grupām.

ASV plāns ir radījis bažas, ka tas varētu padarīt Eiropu neaizsargātu no Krievijas agresijas, jo virmo jautājumi par ASV prezidenta Donalda Trampa saistībām pret aliansi.

Vairāki Eiropas diplomāti ir teikuši, ka Eiropa varētu iesaistīties, lai aizstātu spējas, kuras ASV samazina, ja Eiropas valstīm tiktu dots pietiekami daudz laika, lai aizpildītu iztrūkstošo.

“Vēsturiski tas bija pārāk atkarīgs no ASV. Tagad ASV ir koriģējušas savu solīto ieguldījumu, un citi sabiedrotie ir iesaistījušies, lai sniegtu lielāku ieguldījumu,” sacīja Rite.

NATO ģenerālsekretārs teica, ka ASV ir “skaidri pateikušas, ka ASV kodolieroču atturēšanas līdzekļi ir stabili”.

“Un ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropa un Kanāda darītu vairāk konvencionālo ieroču jomā, saprotot, ka ASV ir saistības visā pasaulē, par kurām tai ir jāatbild,” viņš klāstīja.

NATO līderi gatavojas samitam ar Trampu Turcijā nākamajā mēnesī, kurā Eiropa vēlas parādīt, ka tā pilda savu solījumu palielināt aizsardzības izdevumus.

Ir bijušas bažas, ka karš ar Irānu varētu aizēnot samitu pēc tam, kad Tramps kritizēja Eiropas sabiedrotos par viņu reakciju uz konfliktu.

Rite atzinīgi novērtēja ASV un Irānas vienošanos par Tuvo Austrumu kara izbeigšanu, kas, pēc Eiropas diplomātu teiktā, varētu novērst domstarpības pirms Ankaras samita.

“Vienošanās, ko panāca prezidents Tramps, ir radījusi iespēju nodrošināt, ka Irāna nekad neiegūs kodolieročus,” viņš teica.

“Brīvas kuģošanas atjaunošana caur Hormuza šaurumu būs milzīgs solis uz priekšu. Es zinu, ka daudzi sabiedrotie – ar Francijas un Lielbritānijas vadītās iniciatīvas palīdzību – ir gatavi to atbalstīt,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.