NATO samits Ankarā notika ģeopolitiski saspringtā laikā, kad alianses vienotību pārbauda gan ārēji draudi, gan ASV prezidenta Donalda Trampa nelīdzsvarotā retorika.

Samita laikā arī atsākās karadarbība starp ASV un Irānu.

Šis konflikts ir padziļinājis jau sen esošo plaisu starp Trampu un NATO sabiedrotajiem, ASV prezidentam sūdzoties par netaisnīgu attieksmi, jo sabiedrotie atteicās iesaistīties šajā karā.

Tramps samita laikā vairākkārt pauda vilšanos par sabiedroto nostāju Irānas kara jautājumā, kā arī atkārtoja savas pretenzijas uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, sakot, ka ASV tā esot vairāk vajadzīga.

Prezidents arī pauda viedokli, ka citi sabiedrotie aizsardzībai netērē pietiekami daudz līdzekļu.

Taču NATO ģenerālsekretārs Rite pauda viedokli, ka apspriedes Ankarā raksturoja tāda vienotības pakāpe, kāda nesenajā vēsturē neesot novērota.

“Mēs visi jutām, ka šī alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk. Es domāju, ka tas jo īpaši tāpēc, ka mēs atļaujamies dažreiz būt atšķirīgās domās un pēc tam atkal apvienoties,” teica Rite.

“Sabiedrotie turpina palielināt gan galvenos aizsardzības izdevumus, gan plašākus ieguldījumus, kas stiprina mūsu drošību,” viņš piebilda, uzsverot, ka samita laikā ar rūpniecības nozari noslēgti iepirkumu līgumi miljardu dolāru vērtībā.

Rite arī uzsvēra, ka Eiropas sabiedrotie un Kanāda uzņemas lielāku atbildību par NATO aizsardzību, kā to jau sen pieprasīja Tramps.

Viņš arī paziņoja, ka sabiedrotie veic “vēsturisku soli, lai uzlabotu NATO degvielas piegādes ķēdi”, ieguldot 27 miljardus eiro, lai modernizētu degvielas uzglabāšanas un sadales infrastruktūru un atbalstītu jaunas iekārtas, tostarp cauruļvadu paplašināšanu uz austrumiem.