Bijušais Nīderlandes premjerministrs stājas amatā sarežģītā laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā un Ķīna izrāda savu pieaugošo spēku, bet līdz ASV prezidenta vēlēšanām palicis tikai mēnesis.

Rite otrdien pārņēma alianses vadību no norvēģa Jena Stoltenberga, kas vadīja NATO vienā no tās vētrainākajām desmitgadēm.

Balsojuma iznākums ASV 5.novembra vēlēšanās Ritem būs pirmais lielais pārbaudījums.

Priekšvēlēšanu kampaņā Tramps draudējis neaizstāvēt NATO dalībvalstis, kas netērē pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, un solījis, ka viņš var ātri panākt vienošanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā.

“Es neesmu noraizējies. Es ļoti labi pazīstu abus kandidātus. Es četrus gadus strādāju kopā ar Donaldu Trampu. Viņš bija tas, kurš mudināja mūs tērēt vairāk, un viņš to panāca,” pirms oficiālās pilnvaru pārņemšanas ceremonijas sacīja Rite.

“Es varēšu strādāt gan ar vienu, gan otru, lai arī kāds būtu vēlēšanu iznākums,” sacīja jaunais alianses vadītājs.

Rite kā vienu no savām galvenajām prioritātēm minēja atbalstu Kijivai, kā arī to, lai NATO turpinātu tērēt vairāk līdzekļu aizsardzībai un stiprinātu saites ar partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Mums jānodrošina, lai Ukraina nostiprinātos kā suverēna, neatkarīga, demokrātiska valsts,” viņš sacīja žurnālistiem.

Vēl viens svarīgs Rites uzdevums būs arī turpmāk mudināt NATO dalībvalstis vairāk tērēt savām militārajām vajadzībām, lai novērstu jebkādu iespējamo apdraudējumu no Maskavas puses.

“Mums ir jātērē vairāk. Mums ir jāpalielina mūsu kolektīvā aizsardzība,” sacīja Rite.

Stoltenbergs savam pēctecim sacījis, ka lielākais izaicinājums, ar ko viņš saskarsies, būs panākt vienprātību NATO līderu vidū.

“Viena lieta nemainīsies, un tas ir NATO pamatuzdevums, proti, nodrošināt, ka mēs aizsargājam mūsu cilvēkus, mūsu valstis un, protams, mūsu vērtības,” sacīja Rite.