“Šobrīd noteikti nav nekādu pazīmju par iespējamu uzbrukumu šeit un tagad. Protams, nevar neņemt vērā to, ka mēs dzīvojam tiešā konfliktzonas tuvumā.

Mums ir kopīga robeža ar Baltkrieviju, notiek dažādas provokācijas, hibrīduzbrukumi, un mēs ar to sastopamies gandrīz katru dienu,” Ruginiene teica žurnālistiem.

“Taču tieši tādēļ ir nepieciešama stingra gatavība sniegt atbilstošu atbildi, pielāgoties un saskaņot mūsu stratēģiskos drošības plānus ar mūsdienu realitāti,” piebilda Lietuvas valdības vadītāja.

Ņemot vērā Krievijas ieviestos ierobežojumus piekļuvei sociālajiem tīkliem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis uzskatu, ka Kremlis to dara, lai novērstu nekārtības gadījumā, ja tiktu izsludināta vispārējā mobilizācija jaunam liela mēroga uzbrukumam Ukrainai vai uzbrukumam vienai no Baltijas valstīm.

Igaunijas politiķi šonedēļ kritizēja Zelenska izteikumus, ka interneta piekļuves ierobežojumi Krievijā varētu būt saistīti ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm, un norādīja, ka Ukrainas prezidents, tos atkārtojot, izplata Kremļa naratīvu, kas apgrūtina sadarbību.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna raidorganizācijai ERR atgādināja, ka Ukraina kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā ir vairākkārt norādījusi, ka Krievija var uzbrukt arī citiem, tostarp Baltijas valstīm.

Viņaprāt, šādi sabiedrotā paziņojumi nekādā veidā nepadara sadarbību vieglāku. Turklāt ministrs piebilda, ka Zelenska vārdos nav nekādas patiesības.

“Šādi paziņojumi, pirmkārt, neatbilst mūsu izlūkošanas informācijai un draudu novērtējumam. Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu savu karaspēku vai jebkādā veidā militāri gatavotos uzbrukumam NATO vai Baltijas valstīm, drīzāk otrādi. Krievija nav ļoti spēcīgā pozīcijā Ukrainas frontē un arī ekonomiski,” sacīja Cahkna.

Arī Ruginiene uzsvēra, ka piekrīt tam, “ka mums vajadzētu izvairīties no iebiedēšanas retorikas, jo īpaši tāpēc, ka tai nav pamata. Ja mēs redzētu priekšnosacījumus, mūsu retorika, iespējams, mainītos”.