Kā ziņots, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 24. novembrī, negaidīti uzvarēja labējais populists Kelins Džordžesku, bet dažas dienas pirms 8. decembrī paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas Konstitucionālā tiesa anulēja pirmās kārtas rezultātus.

Tiesa šādu lēmumu pieņēma, pamatojoties uz ziņām par vēlēšanu likuma pārkāpumiem un Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā.

Protestētāji sapulcējās pie parlamenta ēkas, kurā atrodas arī Konstitucionālā tiesa, un pieprasīja atcelt tiesas lēmumu un rīkot vēlēšanu otro kārtu.

Džordžesku demonstrāciju neapmeklēja, bet ar video starpniecību atbalstīja protestētājus.

Džordžesku advokāti šodien iesniedza oficiālu prasību tiesai pārskatīt tās lēmumu. Džordžesku arī apstrīdējis vēlēšanu anulēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Arī galēji labējās partijas “Rumāņu vienības alianse” (AUR) līderis Džeordže Simons un AUR deputāti šodien apstrīdēja Konstitucionālās tiesas lēmumu.

“Kopš 6. decembra mēs dzīvojam diktatūrā. Mēs esam šeit, lai aizstāvētu demokrātiju,” žurnālistiem norādīja Simons.

Prezidenta vēlēšanās Simons palika ceturtajā vietā un pēc tam pauda atbalstu Džordžesku.

AUR arī svētdien Bukarestē plāno protesta akciju pret vēlēšanu anulēšanu.

Rumānijas parlamenta vēlēšanās 1. decembrī uzvarēja valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD), taču būtiski pieauga atbalsts galēji labējiem politiskiem spēkiem.

Proeiropeiskās partijas gada izskaņā vienojās par valdības veidošanu bez galēji labējiem.

Jaunā valdošā koalīcija šonedēļ paziņoja, ka 4. maijā plāno organizēt jaunas prezidenta vēlēšanas. Gaidāms, ka valdība apstiprinās šo datumu. Vēlēšanu otrā kārta tādā gadījumā notiktu 18. maijā.

Tikmēr valdošās koalīcijas kopīgais kandidāts prezidenta vēlēšanās, 65 gadus vecais bijušais Liberālās partijas priekšsēdētājs Krins Antonesku nedēļas nogalē paziņoja, ka aptur savu kandidatūru, jo nesaņem pietiekamu atbalstu no partijām.