Boložana iecelšana premjera amatā vēl jāapstiprina parlamentam.

Dans, kurš maijā uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sīvā konkurencē ar galēji labējo kandidātu Džordži Simionu, norādīja, ka uzskata Boložanu par piemērotāko cilvēku, lai veiktu nepieciešamās korekcijas Rumānijas valsts aparātā.

Dans iepriekš pauda viedokli, ka Rumānija atrodas pagrieziena punktā un saskaras ar vairākiem sarežģītiem uzdevumiem un problēmām, tostarp budžeta deficītu, kas pagājušā gada beigās bija 9,3%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

Arī Boložans pagājušajā nedēļā preses konferencē norādīja, ka Rumānija atrodas sarežģītā situācijā, un sacīja, ka nākamajai valdībai nāksies īstenot nepopulārus pasākumus, kas varētu ietvert valsts izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu.

Jau ziņots, ka pērn prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 24.novembrī, negaidītu uzvaru guva prokremliskais labējais populists Kelins Džordžesku. Taču šos rezultātus, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, kas pieļauti visa vēlēšanu procesa gaitā, anulēja Konstitucionālā tiesa, un tika izsludinātas atkārtotas vēlēšanas.

Toreizējais Rumānijas prezidents Klauss Johanniss pēc tam atkāpās no amata.

Atkārtotajās prezidenta vēlēšanās maijā Džordžesku vārds nebija starp kandidātiem, jo Rumānijas vēlēšanu komisija noraidīja viņa kandidatūru.

Pēc tam, kad valdošās koalīcijas kandidāts neiekļuva atkārtoto vēlēšanu otrajā kārtā, Rumānijas premjerministrs Marsels Čolaku demisionēja.

Boložans, kas tobrīd bija Rumānijas pagaidu prezidents, iecēla iekšlietu ministru un centriski labējās Nacionāli liberālās partijas (PNL) politiķi Katalinu Predoju pagaidu premjerministra amatā.