“Ja mēs nerisināsim strukturuālos izaicinājumus un neīstenosim pareizās reformas, tad mums ir mazas iespējas Vācijā atkal nodrošināt ilgtspējīgu un spēcīgu izaugsmi,” aģentūrai DPA norādīja Adrians.

“Ja nekas nemainīsies, ja ekonomika turpinās stagnēt vai tautsaimniecības izaugsme saglabāsies tik vāja, mēs atpaliksim starptautiskā mērogā,” viņš sacīja.

Tāpat viņš brīdināja, ka ilgstošais vājums Eiropas lielākajā ekonomikā samazina federālās valdības fiskālās “manevrēšanas iespējas”.

“Tikai rūpniecībā vien gada laikā esam zaudējuši vēl 170 000 darbavietu,” teica Adrians. “Kapitālieguldījumi ir samazinājušies līdz 2015. gada līmenim. Tas nozīmē, ka investīciju ziņā esam zaudējuši desmitgadi.”

Adrians uzskata, ka Vācijas investīciju vide vairs nav starptautiski konkurētspējīga.

Vācijas ekonomika 2023. un 2024. gadā piedzīvoja recesiju, bet šogad prognozēts valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums vien par 0,2%.

Vācijas centrālā banka “Bundesbank” pagājušajā nedēļā nedaudz samazināja IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam, paredzot vājāku valsts ekonomikas atlabšanu pēc trīs gadus ilgušās stagnācijas.

“Bundesbank” prognozē, ka Vācijas IKP 2026. gadā pieaugs par 0,6%, nevis par 0,7%, kā tika lēsts jūnijā.