Viņš norādīja, ka, iepazīstoties ar Ankaras samita deklarāciju, tajā kodolīgi iezīmētas galvenās tēmas, tostarp skaidri norādīts drauds – Krievija, pārapstiprināts Vašingtonas līguma 5. pants, atbalsts Ukrainai un militārās industrijas stiprināšana.

“Varbūt tas nebija skaļš, bet tas bija labs samits, kurā tika pārapstiprinātas ļoti būtiskas lietas,” pauda Bergmanis, uzsverot, ka deklarācijā parādīta skaidra un vienota NATO valstu nostāja.

Runājot par Latvijai būtiskākajiem lēmumiem, Bergmanis izcēla Kanādas paziņojumu, ka Kanādas spēki Latvijā paliks līdz 2031. gadam, kopējās aizsardzības bankas veidošanu aizsardzības industrijas stiprināšanai, kā arī citus projektus, kuros Latvija kopā ar citām NATO valstīm stiprina kaujas spējas.

Bergmanis uzsvēra, ka samita deklarācijā izceltas arī jaunās kaujas spējas, tostarp kiberdrošība, satelīti, kosmoss, bezpilota sistēmas, robotika un inovācijas.

Viņa ieskatā būtiska ir arī Lietuvas paustā iecere pārveidot gaisa patrulēšanas misiju par pretgaisa aizsardzības misiju.

Deputāts arī uzsvēra, ka šobrīd ir jāstrādā pie jau panākto apņemšanos īstenošanas.

Viņš atgādināja, ka iepriekš Hāgas samitā panākta vienošanās par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir jāpilda.

“Nevar katrā samitā būt kaut kas tik vēsturisks,” sacīja Bergmanis, piebilstot, ka Latvijas skatījumā būtiski bijuši gan 2016. gada, gan 2022. gada samita lēmumi.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī šajā samitā pieņemtie lēmumi par militāro industriju, tostarp ASV industrijas ienākšanu Eiropā, ir ļoti nozīmīgi Latvijas drošībai.

Bergmanis arī uzskata, ka samitā Ankarā izdevies apliecināt alianses vienotību.

Viņš norādīja, ka tas atspoguļots jau deklarācijas pirmajā punktā, kur pārapstiprināts Vašingtonas līguma 5. pants un NATO 360 grādu pieeja atturēšanai un aizsardzībai.

Jau vēstīts, ka NATO līderi trešdien samitā Ankarā atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā.

Deklarācijā NATO līderi, tostarp ASV, atkārtoti apstiprināja savu neatlaidīgo apņemšanos ievērot savstarpējās palīdzības klauzulu, kas ietverta alianses līguma 5. pantā.

Kā norādīts deklarācijā, lai novērstu ilgtermiņa draudus, ko Krievija rada eiroatlantiskajai drošībai un stabilitātei, kā arī pastāvīgos terorisma draudus, pērn Eiropas sabiedrotie un Kanāda palielināja savus ieguldījumus galvenajās aizsardzības vajadzībās par vairāk nekā 139 miljardiem ASV dolāru.

Tāpat sabiedrotie atkārtoti uzsver, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicina Irānu pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.