Alijevs ieguvis 92,1% balsu, liecina rezultāti pēc balsu apkopošanas no 54,5% balsošanas iecirkņu. Azerbaidžānas valsts mediji ziņo, ka Alijevs ieguvis no 92,4% līdz 93,9% balsu.

Alijevs pārstāv partiju “Eni Azerbaidzan” (“Jaunā Azerbaidžāna”), kas ir vadošais politiskais spēks valstī kopš 90. gadu sākuma.

Šīs bija pirmās vēlēšanas Azerbaidžānā, kuras notika visā Azerbaidžānas teritorijā, un no vairāk nekā 6500 vēlēšanu iecirkņu Kalnu Karabahas teritorijā tika izvietoti 26 iecirkņi.

Opozīcijā esošās partijas “Tautas fronte” līderis Ali Kerimli nodēvēja šīs vēlēšanas par “demokrātijas imitāciju”. “Valstī nav nekādu apstākļu brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanai,” sacīja politiķis.

Neatkarīgie mediji Azerbaidžānā ir apspiesti, un lielākās opozīcijas partijas vēlēšanas boikotē.

Izņemot Alijevu, pārējie seši kandidāti, kas piedalījās vēlēšanās, ir mazpazīstami un bijuši aizņemti ar Alijeva slavināšanu, kopš viņš decembrī izsludināja vēlēšanas – gadu pirms noteiktā termiņa.

Alijeva formālie konkurenti Zahids Orudžs ieguvis 2,2%, Razi Nurulajevs 0,79%, Fazils Mustafa 1,99%, Eldašs Musajevs 0,66%, Gunrats Gasangulijevs 1,78% un Fuads Alijevs 0,48% vēlētāju balsu.

Alijevs pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu pamatoja ar to, ka Azerbaidžāna beidzot atjaunojusi savu suverenitāti pār Kalnu Karabahu.

Azerbaidžāna 2023. gada 19. septembrī veica zibensofensīvu, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus “de facto” pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju.

Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.

Pagājušajā mēnesī Alijevs nosauca uzvaru Kalnu Karabahā par “epohālu notikumu, kam nav līdzīgu Azerbaidžānas vēsturē”. Viņš sacīja, ka “vēlēšanas iezīmēs jauna laikmeta sākumu” valstī.

62 gadus vecais Alijevs kļuva par Azerbaidžānas prezidentu 2003. gadā, kad viņa tēvs Heidars Alijevs neilgi pirms savas nāves izvirzīja viņa kandidatūru prezidenta amatam.

2008. gadā, 2013. gadā un 2018. gadā Alijevs tika pārvēlēts prezidenta amatā, saņemot vairāk nekā trīs ceturtdaļas balsu.

2009. gadā tika noorganizēts referendums, kurā tika nolemts ļaut prezidentam balotēties uz neierobežotu skaitu termiņu, atceļot divu termiņu ierobežojumu.

Bet 2016. gadā stājās spēkā izmaiņas konstitūcijā, saskaņā ar kurām prezidents tiek ievēlēts nevis uz piecu gadu termiņu, bet uz septiņiem gadiem.

Alijevam šis būs piektais termiņš prezidenta amatā.